Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais meža kaitēklis, kas apdraud pieaugušas egles audzes. Visbiežāk tas uzbrūk un iznīcina novājinātas vai bioloģiski vecas egles, taču masveidu savairošanās gadījumā – arī pilnīgi veselus kokus. Nereti mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egles audzes, piemēram, ja koki cietuši no pārmērīga, ilgstoša mitrumam vai tieši pretēji – no ilgstoša sausuma. Par riska audzēm uzskata apmēram 50 gadus vecas un vecākas egles audzes, jo mizgrauža attīstībai piemēroti koki, kas resnāki par 20 centimetriem. Šo kaitēkli var sastapt arī egles ciršanas atliekās, kas resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi attīstītos jauna kaitēkļa paaudze, mizgrauzim nepieciešami resnāki egles stumbri. Sausi kaltuši koki nerada mizgraužu savairošanās risku, jo mizgraužiem nepieciešama dzīva koku miza. Jāņem vērā, ka egles ar atlupušu mizu, bet ar zaļām skujām, kurās redzamas daudzas izskrejas, mizgrauži ir jau pametuši, līdz ar to šos kokus var pieskaitīt pie sausiem kaltušiem kokiem.
No 2022. gada Latvijā notika pēdējo gadu lielākā mizgrauža masveidu savairošanās. Lai kontrolētu šī agresīvā kaitēkļa izplatību un aizsargātu vērtīgās egles audzes, vairākus gadus pēc kārtas Valsts meža dienests (VMD) noteica īpašu kārtību egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās bojājumu ierobežošanai.
Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” meža kaitēkļu un slimību monitoringa rezultātiem, sākot no 2025. gada vērojama mizgrauža populācijas samazināšanās, tomēr atsevišķās valsts teritorijās šī kaitēkļa bojājumu risks joprojām saglabājas.
Biežāk uzdotie jautājumi:
