Ik gadu Latvijā tiek izkoptas jaunaudzes vairāk kā 60 tūkst. ha platībā. Jaunaudžu kopšanu neveic putnu ligzdošanas laikā: līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku jaunaudzēs un līdz 20 gadu vecu egļu jaunaudzēs no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, bet aizsargājamo putnu mikroliegumu buferzonās – no 1. marta līdz 31. augustam. Jaunaudžu kopšanai periodiski ir pieejams valsts un Eiropas Savienības atbalsts. “Jaunaudzes vecuma” mežaudzēm tiek piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Jaunaudžu kopšanas galvenais uzdevums ir izveidot apkārtējiem apstākļiem atbilstošu mežaudzi:

  • ar vēlamo koku sugu sastāvu;
  • ar noteikto koku skaitu;
  • nodrošināt tiem  pietiekamu augšanas telpu.

Optimālais kopšanas augstums dabiskās mežaudzēs ir 3 līdz 5 m. Ja koki garāki, biezās jaunaudzēs jāievēro piesardzības princips, piemēram, koku retināšanu veicot vairākos paņēmienos. Stādītās mežaudzes ir jāuzmana un jākopj uzreiz pēc iestādīšanas, lai lakstaugi, krūmi un dabiski ieaugušie koki nenomāktu stādītos.

Koka augšana,  noturība, vitalitāte ir atkarīga no koka vainaga. Tam jābūt optimālā lielumā: eglei 2/3 no koka augstuma, bērzam, priedei 1/2 no koka augstuma.

Kopšanas termiņi: ja jaunaudze atzīta par atjaunotu nesasniedzot 2 m, tā ir  jāizkopj, kad vidējais koku augstums ir no 2 līdz 10 m:

  • ne vēlāk kā desmitajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir skuju koki;
  • ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir lapu koki.

Atkāpes no nosacījumiem:  meža īpašnieks var brīvi izvēlēties, kopt vai nekopt jaunaudzes:

  • meža tipos: purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā;
  • kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna;
  • kas reģistrētas kā plantāciju mežs;
  • iežogotās platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē;
  • apbūves platībās, kas mazākas par 0,12 ha;
  • ja abiotisku vai biotisku faktoru ietekmē  nav iespējams izpildīt  noteikumu prasības, pamatojoties uz meža īpašnieka iesniegumu  un pārbaudi dabā, VMD var noteikt atšķirīgus nosacījumus meža atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.

Piemēri:

  • biotiskais: ja ir pārnadžu postījumu risks,  kopjot atstāj lielāku koku skaitu, veido “pielūžņojumu”;
  • abiotiskais: ja jaunaudzes ir  izstīdzējušas un biezas, lai samazinātu snieglieču un ledlauzes risku, kopjot saglabā lielāku koku skaitu, kopšanu veic  pakāpeniski.