Egļu astoņzobu mizgrauzis

Publicēts: 29.01.2025.
Atjaunināts: 26.10.2026.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais meža kaitēklis, kas apdraud pieaugušas egles audzes. Visbiežāk tas uzbrūk un iznīcina novājinātas vai bioloģiski vecas egles, taču masveidu savairošanās gadījumā – arī pilnīgi veselus kokus. Nereti mizgrauzis pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var invadēt arī citādi novājinātas egles audzes, piemēram, ja koki cietuši no pārmērīga, ilgstoša mitrumam vai tieši pretēji – no ilgstoša sausuma. Par riska audzēm uzskata apmēram 50 gadus vecas un vecākas egles audzes, jo mizgrauža attīstībai piemēroti koki, kas resnāki par 20 centimetriem. Šo kaitēkli var sastapt arī egles ciršanas atliekās, kas resnākas par 12 cm, taču, lai sekmīgi attīstītos jauna kaitēkļa paaudze, mizgrauzim nepieciešami resnāki egles stumbri. Sausi kaltuši koki nerada mizgraužu savairošanās risku, jo mizgraužiem nepieciešama dzīva koku miza. Jāņem vērā, ka egles ar atlupušu mizu, bet ar zaļām skujām, kurās redzamas daudzas izskrejas, mizgrauži ir jau pametuši, līdz ar to šos kokus var pieskaitīt pie sausiem kaltušiem kokiem.

No 2022. gada Latvijā notika pēdējo gadu lielākā mizgrauža masveidu savairošanās. Lai kontrolētu šī agresīvā kaitēkļa izplatību un aizsargātu vērtīgās egles audzes, vairākus gadus pēc kārtas Valsts meža dienests (VMD) noteica īpašu kārtību egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās bojājumu ierobežošanai.

Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” meža kaitēkļu un slimību monitoringa rezultātiem, sākot no 2025. gada vērojama mizgrauža populācijas samazināšanās, tomēr atsevišķās valsts teritorijās šī kaitēkļa bojājumu risks joprojām saglabājas.

Biežāk uzdotie jautājumi:

Lai saprastu, kā pasargāties no šī kaitēkļa, plānojot saimniecisko darbību egles audzēs, noderīgi atcerēties egļu astoņzobu mizgrauža uzvedības pamatprincipus:

Mizgrauža aktivitātes laiks parasti ir aptuveni no 1. aprīļa līdz 31. augustam, īpaši siltās, sausās dienās.
Mizgrauzis visvairāk apdraud aptuveni 50 gadus vecas un vecākas egles audzes, īpaši, ja tās kāda iemesla pēc ir novājinātas. Šis kaitēklis parasti bojā tieši resnākos kokus, nereti egles, kas robežojas ar izcirtumiem.
Mizgrauzi pievilina svaigi bojātas vai cirstas koksnes izdalīta terpēnu smarža. Vislielākā pulcēšanās notiek tur, kur smarža ir visspēcīgākā.
Mizgrauzis parasti savairojas svaigi vēja gāztos, lauztos kokos, savlaicīgi no meža neizvestos kokmateriālos, arī ciršanas atlikumu krāvumos.
Pārlidošanas attālums – vidēji 50-100 m, bet var sasniegt arī vairākus kilometrus.
Var savairoties vienā audzē, bet jaunus bojājumus var radīt jau citā audzē.

REKOMENDĀCIJAS UN PIESARDZĪBAS PASĀKUMI EGĻU ASTOŅZOBU MIZGRAUŽA DRAUDU MAZINĀŠANAI EGLES AUDZĒS:
Regulāra riska zonu (izcirtumu malas, applūdušas teritorijas utt.) apsekošana.
Savlaicīga bojājumu konstatēšana un rīcība.
Vēja gāztu, bojātu un novājinātu egļu izvākšana no meža gada vēsajā periodā.
Izvairīšanās no saimnieciskās darbības skujkoku audzēs gada siltajā periodā.
Sagatavoto kokmateriālu savlaicīga izvešana no meža.
Skujkoku krautuvju un ciršanas atlieku novietošana iespējami tālāk no egles audzēm.
Mizgrauža svaigi invadēto koku izvākšana sanitārajās vienlaidus cirtēs nevis izlases veidā.

Uz kritušiem vēja gāztiem kokiem

Mizgraužus bieži var manīt uz svaigām vēja gāztām eglēm. Par egļu astoņzobu mizgrauža klātbūtni liecina brūnu mizas miltu kaudzītas uz kritušajiem koku stumbriem, īpaši saules apspīdētās vietās.

Ja vēja gāztie koki ir 5 m³/ha vai vairāk, lai nepieļautu mizgrauža lokālu savairošanos audzē, jācenšas šādus kokus izvākt no meža pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā mēneša laikā. Ja tas nav iespējams, bojātajiem kokiem var veikt mizas saskrāpēšanu, tādejādi veicinot mizas žūšanu un padarot kokus nederīgus kaitēkļa pēcnācēju attīstībai.

Nesen invadētos kokos

Noteikt, vai mizgrauži invadējuši zaļas, dzīvas egles, ir diezgan sarežģīti, jo sākumā pazīmes ir grūti pamanāmas. Vaboļu veidotās ieskrejas izvietotas reti un tās ir viegli sajaucamas ar citu, nebūtisku kaitēkļu ieskrejām. Droša pazīme ir tad, ja uz koka sakņu kakla vai zaru žāklēs ieraugāmi brūni mizas milti, taču, ja bijis lietus, milti var būt noskaloti.

Ja egle sākusi dzeltēt vai tās skujas sākušas brūnēt, iespējams kokam sākusi lobīties miza, mizgrauža klātbūtnes iespējamība nosakāma jau drošāk. Var pārbaudīt vai aiz mizas nav atrodami mizgraužu kāpuri, kūniņas vai vaboles.

Ja miza daļēji nolobījusies, skujas nobirušas, redzami daudz smalkie zariņi, un uz stumbra mizas pamanāmas daudzas izskrejas, droši zināms, ka mizgrauži šo koku jau pametuši, ielīduši zemsegā pārziemot vai devušies uz citiem kokiem, jaunas kaitēkļa paaudzes radīšanai. Ja ir šaubas vai šāds koks gājis bojā dēļ astoņzobu mizgrauža, vai citu iemeslu pēc, jāieskatās vai zem nolupušās mizas saredzams egļu astoņzobu mizgrauzim raksturīgais starainais mātes ejas un kāpureju raksts.

Ja egļu audzē ir vairāki šādi koki – vismaz 10 koki uz vienu ha vai plātībā, kas ir mazāka par ha, uzskatāms, ka mizgrauzis ir invadējis visu šo audzi. Šādos gadījumos audze nocērtama pēc “10 koku principa” sanitārajā vienlaidus cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma.

Senāk bojātos kokos

Ja koks ir sauss, lielākā daļa mizas nolobījusies, stumbrs saulē izbalējis un smalkie zariņi sākuši birt vai jau ir nobiruši, šāds koks visticamāk nokaltis jau iepriekšējā sezonā vai pat vēl senāk. Šādi koki ar seniem mizgrauža bojājumiem nerada kaitēkļu savairošanās riskus.

Kā mizgrauža invadētās audzēs darbojas “10 koku princips”?

21.08.2026. spēkā stājušies grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā".

Grozījumi paredz, ka turpmāk, nosakot kokus, kuru augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, egles audzēs, kas invadētas ar egļu astoņzobu mizgrauzi, būs pielietojams tā saucamais “10 koku princips”.

10 koku princips

Ja mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir egle, konstatēti koki ar egļu astoņzobu mizgraužu radītu bojājumu pazīmēm un ir vismaz 10 šādi koki uz 1 hektāru vai mežaudzē, kas ir mazāka par 1 hektāru, tad šādu mežaudzi vai tās bojāto daļu atļauts cirst sanitārajā vienlaidu cirtē saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Ja bojātie koki koncentrēti tikai daļā no mežaudzes, sanitārā vienlaidu cirte saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu attiecināma uz šo mežaudzes daļu, nevis uz visu mežaudzi.

NOTEIKUMOS DEFINĒTAS ŠĀDAS MIZGRAUŽA BOJĀTU KOKU PAZĪMES:

RĪCĪBAS ALGORITMS PIEMĒROJOT 1O KOKU PRINCIPU:

1. Princips attiecināms tikai uz nogabaliem, kur valdošā suga ir egle, un tikai uz gadījumiem, kad citu koku sugu augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.

2. Ja egļu audzē ir 10 koki ar atbilstošām mizgrauža bojājuma pazīmēm, visas egles šajā audzē (kuru caurmērs ir virs 20 cm), uzskatāmas par invadētām un pieskaitāmas pie augstpēju zaudējušiem kokiem.

3. Ja audze ir lielāka par 1 ha, tad invadēto koku skaitu aprēķina proporcionāli audzes lielumam.

4. Princips attiecināms tikai uz svaigajiem kārtējā veģetācijas perioda bojājumiem, kas var veicināt kaitēkļa tālāku izplatīšanos. Otrā mizgrauža paaudze pieskaitāma kārtējā gada bojājumiem līdz nākošā gada maija beigām!

5. 10 koku princips attiecināms tikai uz egļu astoņzobu mizgraužu (ne citu sugu kaitēkļu) bojātiem kokiem.

Piemērs ar koku bojājumiem no egļu astoņzobu mizgrauža

6. Ja bojātie koki koncentrēti tikai daļā no mežaudzes, izvērtē iespēju vienlaidus cirti veidot daļā no nogabala. Ja bojātās koku grupas ir vairākas, nav vēlams atstāt šaurus nenocirstus starpgabalus, kuri pakļauti vēja bojājumiem.

7. Ja egļu tīraudzē kā ekoloģiskos kokus ir iespējams atstāt tikai egles, to vietā iespējams atstāt sausu egļu vai mehāniski saskrāpētu zaļu egļu «augstos celmus».

8. Princips pielietojams tikai tajās IADT, kurās atļauta sanitārā cirte saskaņā ar VMD sanitāro atzinumu. Teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabā visus citu sugu augtspējīgos kokus (Meža likuma 11. pants).