Medību līgums
Medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Šīs tiesības īpašnieks/valdītājs var izmantot pats vai ar rakstisku medību līgumu nodot citai personai. Medību līgums jāreģistrē VMD. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu.
Medību līgumu var slēgt:
- zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums;
- zemes vienības daļā, ja līgumā ir precīzi norādītas tās robežas, kas kartogrāfiski attēlotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.
Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:
- ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese; juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);
- līguma priekšmets – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu;
- līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi (tai skaitā savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai);
- līguma darbības termiņu (ne īsāk par vienu gadu);
- nosacījumus, pie kādiem līgums tiek izbeigts (lauzts) vai pagarināts.
Medību iecirknis
Medījamos dzīvniekus atļauts medīt tikai medību iecirknī, kas reģistrēts VMD. Šim iecirknim jābūt ar noteiktu minimālo platību atkarībā no dzīvnieku sugas, ko paredzēts medīt. Persona, kurai reģistrēts medību iecirknis, kļūst par medību tiesību lietotāju.
Lai reģistrētu medību iecirkni (vai veiktu izmaiņas informācijā par to saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju), medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi ar līgumu, iesniedz VMD iesniegumu.
Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina medību tiesības:
- tiesisko valdījumu apliecinošu dokumenta kopiju (ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs);
- medību līgumu vai tā notariāli apliecinātu kopiju (ja medību tiesības izmanto persona, kurai tās nodotas ar līgumu);
- pilnvaru vai tās kopiju (ja medību līgums slēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu).
Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī. Informāciju par šo personu (vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru) iesniedz VMD.
Minimālās medību iecirkņu platības:
- aļņiem – 2500 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);
- staltbriežu buļļiem – 2000 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);
- staltbriežu govīm un teļiem – 1000 ha (meža zeme, krūmāji un purvi);
- stirnām un mežacūkām – 350 ha (meža zeme, krūmāji, purvi, lauksaimniecības zemes, ūdens objektu zemes (izņemot ezerus) un pārējās zemes (izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība).
Ja medību iecirknis neatbilst šīm prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos (tā dēvētos sadarbības līgumus). Limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu nosaka līgumā norādītajai kopējai medību platībai.
Ja medību iecirkni reģistrē pats medību tiesību īpašnieks vai vairāki blakus esoši medību tiesību īpašnieki ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, tad iecirknim jābūt ne mazākam par 350 ha (minimālā platība, kas nepieciešama stirnu un mežacūku medībām). Savukārt, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs, tad tam jābūt vismaz 1000 ha lielam.
Medību iecirkņa platībai ir jābūt vienlaidus, tā ka atsevišķas medību platības atrodas ne tālāk par 100 m cita no citas. Tas pats attiecas arī uz medību iecirkņu grupu, kas noslēguši savstarpējos sadarbības līgumus. Medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases vai elektrolīniju gaisa pārvadi. Vienkāršoti izsakoties – medību iecirkņa platībās nedrīkst būt “pārrāvumi”, kas lielāki par 100 m, taču ceļi, stigas, grāvji un elektrolīnijas “neskaitās”.
Ja medību tiesību lietotājs noslēdzis robežlīgumu (vienošanos par kopīgām medību iecirkņu robežām) ar visiem blakus esošajiem medību tiesību lietotājiem un šis līgums reģistrēts VMD, tad medību platība ir uzskatāma par vienlaidu platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem. Vienkāršoti izsakoties – ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt “pārrāvumi”, kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.
Medību atļaujas un marķieri
Lai varētu medīt limitētos medījamos dzīvniekus (aļņus, staltbriežus, medņus un rubeņus), nepieciešams saņemt medību atļauju ar marķieri, kam ir unikāls numurs. Medību atļaujas ar marķieriem izsniedz VMD.
Medību atļaujas ar marķieriem izsniedz medību tiesību lietotājam, kam ir reģistrēts medību iecirknis. Pirms medību atļauju un marķieru saņemšanas jāsamaksā valsts nodeva.
Pēc dzīvnieka nomedīšanas uz dzīvnieka ķermeņa jānostiprina marķieris. Marķieri uz dzīvnieka ķermeņa (vai ap ragu) nostiprina tā, lai to varētu redzēt un nevarētu noņemt bez marķiera sabojāšanas. Marķieri no ķermeņa drīkst noņemt tikai tad, kad aizpildīta informācija par izlietotajām medību atļaujām.
Atļauja vilka nomedīšanai
Pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu katrā medību sezonā nosaka VMD. Medību vadītājs katra vilka nomedīšanas vietā aizpilda aktu par vilka nomedīšanu un vienas darba dienas laikā informē par to VMD. Pamatojoties uz šo aktu, VMD pēc valsts nodevas samaksas izsniedz vilka medību atļauju personai, kurai pieder medījums.
Medību trofejas un to izvešana no Latvijas
Medību trofejas ir medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas. Medību trofeju izvešanai no Latvijas nav speciālu noteikumu vai maksājumu, ja neskaita ES likumdošanu un starptautiskās konvencijas.
Atļaujas prasītājam jāspēj pierādīt medību trofejas likumīgu ieguvi. Pēc pieprasījuma VMD var sagatavot izziņu, kas apliecina trofejas legālu izcelsmi, taču šāds dokuments nav obligāts.
Vilka trofejas gadījumā jāiesniedz pieteikums Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), lai varētu saņemt trofejas CITES sertifikātu. Arī šī nav obligāta prasība, taču nepieciešamība pēc CITES sertifikāta var rasties nākotnē, lai būtu iespējams pierādīt trofejas likumīgu izcelsmi.