Vairākas Latvijā medījamo dzīvnieku sugas, kuru medīšanas intensitāte un vietējie vides apstākļi pilnībā nodrošina populāciju atjaunošanos vai pat pieaugumu, Eiropas vai globālā mērogā ir apdraudētas un tādēļ iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības  (ES) valstu likumdošana.

Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien šī vietējā specifika ir pamatota ar konkrētiem, regulāri ievāktiem datiem. ES sfērā esošo sugu monitoringa mērķis ir sistemātiski iegūt datus par starptautiski apdraudētu, taču lokāli plaši izplatītu sugu populāciju stāvokli saistībā ar pieļaujamajām sugu izmantošanas normām un paņēmieniem – proti, noteikt, vai šo sugu populācijas sekmīgi atjaunojas pie esošās medību slodzes.

Lielo plēsēju monitoringu un nomedīto indivīdu izpēti kopš 2004. gada īsteno LVMI ”Silava” un finansē Zemkopības ministrijas Medību saimniecības attīstības fonds (MSAF). VMD veic ikgadēju lielo plēsēju populācijas novērtējumu saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu metodiku un nosaka pieļaujamos plēsēju nomedīšanas apjomus, kā arī apkopo informāciju par nomedītajiem plēsējiem un to nodarītajiem postījumiem lopkopībai.

Lai noteiktu lielo plēsēju pieļaujamo nomedīšanas apjomu, medības reglamentējošie normatīvie akti paredz izmantot šo dzīvnieku sugu aizsardzības plānu rekomendācijas un monitoringa rezultātus. Monitorings ietver regulāru plēsēju populāciju stāvokļa izpēti. Viena no monitoringa sastāvdaļām ir datu ievākšana par lielo plēsēju klātbūtnes pazīmēm (piemēram, pēdām, ekskrementiem, noplēstiem dzīvniekiem u.tml.), kurā VMD kopš 2018. gada iesaista arī medību tiesību lietotājus un citus interesentus.

Dati par lielo plēsēju klātbūtnes pazīmēm pagaidām raksturo tikai šo sugu izplatību, nevis īpatņu skaitu populācijās. Taču šajā virzienā tiek strādāts, iesaistot zinātniekus, lai šie dati ir izmantojami plēsēju skaita noteikšanai. Precīza plēsēju indivīdu uzskaite ir ļoti darbietilpīgs un dārgs process, kuru atmaksājas īstenot vienīgi aizsargājamās teritorijās zinātniskiem mērķiem. Ilgtermiņā apsaimniekotas plēsēju populācijas stāvokli un tās attīstības tendences pietiekami labi raksturo dati, ko iegūst no nomedītajiem indivīdiem.

VMD sadarbībā ar LVMI “Silava” īsteno kārtību, kādā medniekiem ir jārīkojas pēc vilka nomedīšanas. Tas nepieciešams, lai pētītu Latvijas vilku populāciju, pildītu Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz vilku aizsardzību un sniegtu plēsēju monitoringam vajadzīgos datus.

 

2022./2023. gada medību sezonā uz 13.01.2023 nomedīto vilku skaits - 280
2021./2022. gada medību sezonā uz 20.03.2022. nomedīto vilku skaits – 281 (sezona beigusies)
2020./2021. gada medību sezonā uz 05.03.2021 nomedīto vilku skaits - 281 (sezona beigusies)
2020./2021. gada medību sezonā uz 31.03.2021 nomedīto lūšu skaits – 77 (sezona beigusies)
2019./2020. gada medību sezonā uz 15.03.2020 nomedīto vilku skaits - 280 (sezona beigusies)
2019./2020. gada medību sezonā uz 31.03.2020 nomedīto lūšu skaits - 71 (sezona beigusies)

Rīkojumi