Šī gada 8. februārī Valsts meža dienests Cēsu pusē organizē izbraukuma semināru par egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem postījumiem un priekšlikumiem to izplatības ierobežošanai 2023. gadā.
Jau ziņots, ka pēdējo divu gadu laikā novērots straujš egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) populācijas pieaugums. To apliecina gan LVMI “Silava” veiktā meža kaitēkļu monitoringa dati, gan Valsts meža dienesta izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. Tā piemēram, 2022. gadā atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža. Iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 ha robežās, tādējādi 2022. gadā bojāto audžu platība augusi aptuveni trīs reizes. Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē (Madonas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes, Gulbenes novados), arī Sēlijā. 2022. gadā straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā, mierīgāka situācija ir Kurzemes mežos.
Iepriekšējais gads, salīdzinot ar 2021. gadu, bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā. Līdz ar to ir nepieciešams veikt radikālus pasākumus bīstamā meža kaitēkļa ierobežošanai un egļu audžu aizsardzībai.
Izbraukuma seminārā, kurā piedalās pārstāvji no Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LVMI “Silava”, Meža īpašnieku biedrības, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tiek pārrunāti iespējamie profilaktiskie un aizsardzības pasākumi. Īpaša uzmanība veltīta mizgraužu veikto postījumu apskatei dabā.
Lai novērstu masveida egļu audžu bojāeju, Valsts meža dienests jau laicīgi ir izstrādājis vairākus priekšlikumus egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai 2023. gadā. Priekšlikumi paredz mizgraužu svaigi invadētu koku ciršanu un izvešanu no meža viena mēneša laikā, izcirstajās vietās izvietojot feremonu slazdus kukaiņu ķeršanai. Dienests arī rosina izskatīt iespēju no 2023. gada 1. aprīļa daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks, izsludināt ārkārtas situāciju, kas ierobežotu mežistrādes darbus audzēs, kur egle ir valdošā koku suga un tās caurmērs ir vismaz 20 cm.
Latvijā šāds lēmums jau ticis pieņemts 2007. gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtas situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem. Tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās ļoti būtiski samazināt.
Vairāk informācija par meža veselības stāvokļa monitoringu pieejami Valsts meža dienesta mājas lapā.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.