Pārtikas nodrošinājums

 

>> Uz OECD sākumlapu

  • Politikas, kas veicina veselīgākas pārtikas izvēles

 

Giner, C. and J. Brooks (2019), Policies for encouraging healthier food choices, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 137, OECD Publishing, Paris 

 

Kopsavilkums: Kāda ir valdības politikas loma veselīgākas pārtikas izvēles veicināšanā, lai apkarotu pašreizējās liekā svara un aptaukošanās epidēmijas? Šajā ziņojumā īsi apskatīta neveselīga uztura pierādījumu bāze, tostarp ar to saistītais slogs veselības sistēmai. Pēc tam tiek apkopotas pašreizējās zināšanas par politikas instrumentu efektivitāti neveselīgas diētas apkarošanai un tiek ierosināta četru virzienu politikas pieeja, lai veicinātu veselīgākas pārtikas izvēli, kas atbilst plašākiem mērķiem pārtikas un lauksaimniecības nozarē. Minētā politikas pieeja ietver valsts pasākumus attiecībā uz pieprasījumu, brīvprātīgu sadarbību ar pārtikas pārstrādi attiecībā uz piedāvājuma un pieprasījuma krustpunktu, stingrākus noteikumus gadījumos, kad publiskā un privātā sektora stimuli ir nepareizi salāgoti, un fiskālos pasākumus. Šajā ziņojumā ir uzsvērta stabilas pierādījumu bāzes nozīme efektīvas politikas izstrādē, kurai savukārt nepieciešami ieguldījumi efektīvās datu sistēmās. Pielikumā ir apkopots, cik labi attīstītas pārtikas datu sistēmas pašlaik ir dažādās OECD valstīs, un sniegti ieteikumi, kā virzīties uz priekšu.

 

Atslēgas vārdi: pārtikas izvēle, liekais svars, aptaukošanās, veselības aizsardzības politika, datu sistēmas

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/11a42b51-en 

 

 

  • Pārtikas nodrošinājums un uzturvērtība: lauksaimniecības izaicinājumi un augsnes slēptais potenciāls

 

OECD/FAO (2018), Food Security and Nutrition: Challenges for Agriculture and the Hidden Potential of Soil, OECD Publishing, Paris/FAO, Rome

 

Kopsavilkums: Šis ziņojums, ko sagatavojusi FAO un OECD sadarbībā ar IFPRI, IFAD, Pasaules Bankas un PTO, ir iesniegts Argentīnas G20 prezidentūrai, atbildot uz prezidentūras pieprasījumu pēc informācijas par nākotnes tendencēm un izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies globālā lauksaimniecība, īpašu uzmanību pievēršot augsnes lomai pārtikas nodrošinājuma veicināšanā un pasākumiem, kurus varētu veikt, lai veicinātu ilgtspējīgu augsnes pārvaldību. 

 

Atslēgas vārdi: pārtikas nodrošinājums, augsnes pārvaldība, augsnes auglība

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/9789264183780-en  

 

 

  • Āzijas rīsu tirgu integrācijas ietekme

 

Furuhashi, G. and H. Gay (2017), "Market Implications of Integration of Asian Rice Markets", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 108, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā ir skatīts, kā rīsu tirgu integrācija ASEAN valstīs ietekmē rīsu importu, eksportu, ražošanu, patēriņu un cenas šajās valstīs, kā arī pārējā pasaulē. Analīzē apskatīta pašreizējā politika, ko piemēro ASEAN rīsu tirgiem, un, izmantojot OECD un FAO Aglink-Cosimo modeli, novērtēta divu reformu scenāriju ietekme desmit gadu laika periodā. Pirmais scenārijs paredz tarifu atcelšanu reģionā, savukārt aizsardzība pret valstīm ārpus reģiona paliek nemainīga. Otrais scenārijs paredz ciešāku cenu integrāciju visā reģionā, arī nemainot aizsardzību pret valstīm ārpus reģiona. Tiek secināts, ka reģionālās tirdzniecības tirgus atvēršana palielinās kopējo ražošanu, patēriņu un tirdzniecību visā reģionā. Kopējais labklājības ieguvums ir vairāk nekā piecpadsmit reizes lielāks, pilnībā integrējot cenu, nevis tikai tarifu reforma. Nozīmīgas cenu izmaiņas rada uzvarētājus un zaudētājus visās valstīs, uzsverot nepieciešamību pēc papildu politikas, kas jāpievieno rīsu tirgus integrācijas programmai.

 

Atslēgas vārdi: ASEAN valstis, rīsu tirgus, tirdzniecības tarifi

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/c81e00c6-en

 

 

  • Rezervju veidošanas alternatīvās politikas pārtikas nodrošinājumam

 

Beaujeu, R. (2016), Alternative Policies to Buffer Stocks for Food Security, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 97, OECD Publishing, Paris

 

Kopsavilkums: Daudzpusējās sarunās par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju joprojām nopietnas bažas rada publiskais krājums. Šajā pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta alternatīvām politikām rezerves uzkrājumu veidošanai. Vispirms rezerves krājumi tiek skatīti to politiku virzienā, kuru mērķis ir cenu stabilizācija un pārtikas nodrošinājums, lai apzinātu alternatīvas to pašu politikas mērķu sasniegšanai. Pēc tam tiek apskatīta tiešākā alternatīva valsts pārtikas krājumu veidošanai, lai stabilizētu cenu, proti, privāto krājumu veidošana. Tiek pētīta privāto rezervju uzkrāšanas pieredze, lai novērtētu to efektivitāti cenu stabilizācijas mērķu sasniegšanā un ieviešanai nepieciešamos nosacījumus. Tāpat tiek skatītas alternatīvas pieejas, kuras valdības var izmantot, lai sasniegtu pārtikas nodrošinātības mērķus, izmantojot sociālās drošības tīklus. Tiek izpētīti daži ilustratīvi piemēri, lai izceltu veiksmīgas politikas ieviešanas galvenos elementus. 

 

Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politikas, pārtika, riska pārvaldība, cenu svārstības

 

Pieejams: https://doi.org/10.1787/5jln0434qkzp-en

 

 

  • Lauksaimniecības tirdzniecības un tirgus attīstības ietekme uz pārtikas nodrošinājumu

 

Tallard, G., P. Liapis and G. Pilgrim  (2016), "The Implications of Agricultural Trade and Market Developments for Food Security", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 95, OECD Publishing, Paris. 

 

Kopsavilkums: Samazināt badu un nepietiekamu uzturu ir globāla prioritāte un viens no ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDGs) ir pilnībā izskaust badu līdz 2030. gadam. Izmantojot OECD-FAO lauksaimniecības pārskatu līdz 2024.gadam, šajā dokumentā tiek sniegtas prognozes par pārtikas un kaloriju pieejamību valsts līmenī un par personu skaitu ar nepietiekamu uzturu. Tiek apskatīti četri alternatīvi scenāriji, kas ietekmē nepietiekamu uzturu. Tiek secināts, ka lielāki ienākumi vai ražīgāka lauksaimniecība palīdz samazināt cilvēku skaitu, kas nesaņem pietiekamu uzturu, tomēr būtiskāka problēma ir nevis pārtikas daudzums, bet efektīvāka piekļuve tai. Tirdzniecība spēlēs arvien lielāku lomu, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību daudzās valstīs.

 

Atslēgas vārdi: nepietiekams uzturs, pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīgas attīstības mērķi, scenāriji, bads

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5jlr579rkqwk-en

 

 

  • Globālais pārtikas nodrošinājums: izaicinājumi pārtikas un lauksaimniecības sistēmai

 

OECD (2013), „Global Food Security: Challenges for the Food and Agricultural System”, OECD Publishing

 

Kopsavilkums: Šajā pētījumā aplūkots, kā izmaiņas pasaules pārtikas un lauksaimniecības sistēmas darbībā var palīdzēt samazināt badu un sasniegt globālo pārtikas nodrošinājumu. Šis izaicinājums ir apjomīgs un daudzšķautņains. Kamēr pārtikas ražotāji reaģēs uz pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita pieprasījumu, tikmēr efektīvas valstu politikas var veicināt produktivitāti un apvaldīt pieaugošo spiedienu uz pārtikas cenām. Tās var arī palīdzēt nodrošināt to, ka zemes un ūdens resursi tiek izmantoti ilgtspējīgāk un ka lauksaimnieki spēj pārvaldīt riskus un pielāgoties klimata pārmaiņām. Tirdzniecībā būs svarīga loma, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un ilgtspējīgi, un pārtika nokļūtu no reģioniem ar pārpalikumu uz reģioniem ar tās trūkumu. Vienlaikus daudzpusēji reformas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka pasaules tirdzniecības sistēma darbojas veiksmīgāk un taisnīgāk, nekā tas ir bijis līdz šim.
 

Aptuveni divas trešdaļas pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos, kur galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Šajā pētījumā tiek skatīts, kā valdības politikas var paaugstināt lauksaimniecības un lauku mājsaimniecību ienākumus, un tādējādi uzlabot trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi pārtikai. Taču, kamēr ienākumu pieaugums ir būtisks ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumam, ar to nepietiek. Lai nodrošinātu uzlabojumus cilvēku uzturā, nepieciešamas papildus politikas, kas, piemēram, uzlabo veselību un sanitāros apstākļus. Rīcība ir nepieciešama daudzos virzienos. Šī pētījuma mērķis ir palīdzēt politikas veidotājiem noteikt prioritātes globālā, reģionālā un valsts līmenī.

 

Atslēgas vārdi: pārtikas nodrošinājums, tirdzniecība, pārtikas pieejamība, pietiekams uzturs

 

Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/9789264195363-en