Būtiskākās izmaiņas Medību noteikumos

2022. gada 20. aprīlī stājas spēkā jaunie grozījumi 22.07.2014. Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”. Valsts meža dienests (VMD) apkopojis būtiskākās izmaiņas Medību noteikumu jaunajā redakcijā. 

 

Stirnas un mežacūkas – nelimitētas, lūši – nemedījami
Stirnas un mežacūkas ir kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, taču šo sugu medību termiņi saglabājušies iepriekšējie. Mežacūkas ir medījamas visu gadu, stirnu āži – no 1. jūnija līdz 30. novembrim, bet stirnu kazas un kazlēni – no 15. augusta līdz 30. novembrim. No medījamo dzīvnieku saraksta ir svītroti lūši, kurus medīt vairs nav atļauts. 
Kā jau iepriekš norādīts, saskaņā ar Medību likuma Pārejas noteikumu prasībām VMD izdevis rīkojumu, ka mežacūku medības ar marķieriem šajā medību sezonā faktiski turpinās līdzšinējā kārtībā, taču nemaksājot par marķieriem valsts nodevu. Visi medību iecirknī nomedītie un ievainotie dzīvnieki, tai skaitā stirnas un mežacūkas, jāreģistrē nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā (Medību noteikumu 2. pielikums). To darot, alnim, staltbriedim, stirnai un mežacūkai nepieciešams norādīt arī dzimumu un vecumu. 
Līdz 2023. gada 1. aprīlim vēl ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. 

 

Izmaiņas staltbriežu, bebru un ondatru medību nosacījumos
Ievērojami mainīti staltbriežu medību nosacījumi, kas kļuvuši daudz detalizētāki. Staltbriežu buļļu medību termiņš pagarināts par divām nedēļām un ilgst no 1. septembra līdz 15. februārim. Līdz divus gadus vecu staltbriežu buļļu (tautā dēvēto “špīseru”) medības atļautas no 15. augusta līdz pat medību sezonas beigām 31. martā. Turklāt “špīseri” drīkst medīt, izmantojot arī staltbriežu govs medību atļauju. 
Staltbriežu govju un teļu medības tagad atļauts sākt mēnesi agrāk. Govju medību termiņš tagad ilgst no 15. jūlija līdz 31. janvārim, bet teļu medību termiņš – no 15. jūlija līdz medību sezonas beigām 31. martā. Staltbriežus un mežacūkas dzinējmedībās atļauts medīt no 1. oktobra līdz 31. janvārim, bet vēlāk – tikai individuālajās medībās. Savukārt bebrus un ondatras meliorācijas sistēmās drīkst medīt divas nedēļas ilgāk – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim. 

 

Termālie tēmēkļi un papildus drošības prasības
Mežacūku, lapsu, un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā turpmāk atļauts izmantot arī siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus, taču ar tādiem pašiem nosacījumiem kā medību lukturus un naktsredzes tēmēkļus – tikai atrodoties uz paaugstinājuma, kas nav zemāks par 2,5 metriem, bet tēmēkļa izmantošana jādokumentē medību pārskatā. Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocim ar termālo tēmēkli jābūt izlādētam, ja vien netiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījums. Diennakts tumšais laiks sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta.
Medību noteikumos iekļauta viena papildus drošības prasība. Tāpat kā iepriekš, dzinējmedībās šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas. Taču tagad šaušanu mastā pārtrauc arī tad, ja reljefs vai mežaudze nenodrošina, ka šāviņš savā lidojumā neapdraud cilvēkus, ēkas vai transportlīdzekļus. Tas ir, ja dzinējmedību mastā ir liela, atklāta platība (piemēram, izcirtums) un pastāv risks, ka šāviens tajā kādu var apdraudēt, tad šaut mastā vairs nedrīkst. 

 

Marķiera nostiprināšana un medījuma pārvietošana
Medību noteikumu grozījumos precizēta marķiera izmantošanas kārtība. Marķējot medījumu, marķieri nostiprina uz dzīvnieka ķermeņa (iepriekšējais formulējums pieprasīja nostiprināt to dzīvnieka liemenī). Nostiprinot marķieri, to atļauts aplikt arī ap dzīvnieka ragu. Tāpat kā iepriekš, marķieri nostiprina tā, lai to nebūtu iespējams noņemt bez marķiera sabojāšanas. 
Spēkā paliek noteikums, ka par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī dzīvnieka ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie tā, izmantojot sakabes elementus. Taču dzīvnieka iekšējo orgānu izņemšana vietā, kur dzīvnieks nomedīts, par dzīvnieka pārvietošanu nav uzskatāma.

 

Robežlīgumi un medības postījumu vietās
Ja medību tiesību lietotājs noslēdzis robežlīgumu (vienošanos par kopīgām medību iecirkņu robežām) ar visiem blakus esošajiem medību tiesību lietotājiem un šis līgums reģistrēts VMD, tad medību platība ir uzskatāma par vienlaidu platību arī  tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem. Vienkāršoti izsakoties – ja medību kolektīvs robežlīgumā vienojies ar visiem kaimiņiem par ārējām robežām un reģistrējis līgumu VMD, tad šo robežu iekšienē medību platībās drīkst būt “pārrāvumi”, kas lielāki par 100 metriem. Robežlīgumu slēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu. 
Mainījušies arī nosacījumi medību atļauju izsniegšanai postījumu vietās. Saņemot iesniegumu par medību atļaujas piešķiršanu virs limita, kā arī medīšanai ārpus medību termiņa postījumu vietās, kurās veikti aizsardzības pasākumi, VMD to izskata piecu darba dienu laikā. Ja postījumu vietā veikti aizsardzības pasākumi, tad virslimita medību atļauju VMD var izsniegt visā medību iecirknī, bet ja aizsardzības pasākumi nav veikti – tikai konkrētajā postījumu vietā. 

  • Publicēts:
    20.04.2022

Darba plāns

  • VMD ĢIS
  • Kā saņemt sezonas karti?
  • Uzticības tālrunis
  • Covid19
  • Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa
  • KNAB
  • PVD mežacūkas
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā