Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana. Mežu atjauno sējot vai stādot, vai veicinot dabisko atjaunošanos, ja tā norit ar dotajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām. Latvijai vispiemērotākie ir no vietējās izcelsmes sēklām izaudzētie koki.
Ik gadu Latvijā tiek atjaunoti ap 40 tūkst. ha meža. Meža atjaunošanas apjomi ir līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus nocirstajām platībām. Dominējošās koku sugas meža atjaunošanā ir priede, egle, bērzs, apse un baltalksnis. Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas. Valsts mežos atjaunošanā dominē skuju koki, savukārt pārējo īpašnieku mežos tradicionālāka ir dabiskā atjaunošana ar lapu kokiem.
Meža atjaunošanas pasākumu kopums ietver atjaunojamās koku sugas noteikšanu un izvēli un atjaunošanas veida izvēli.
Atjaunojamās koku sugas noteikšana un izvēle:
- ar priedi obligāti ir jāatjauno mežu silā (Sl), mērtājā (Mr), lānā (Ln), grīnī (Gs), slapjajā mērtājā (Mrs), viršu ārenī (Av), viršu kūdrenī (Kv), mērtu ārenī (Am) un mētru kūdrenī (Km). Tas nozīmē, ka meža nogabalos, kuriem atbilst minētie meža tipi, jāveido priežu tīraudzes – vismaz 80% no minimālā koku skaita ir jābūt priedēm kā valdošai koku sugai;
- pārējos meža tipos, atjaunojot mežu, īpašnieks var brīvi pēc saviem ieskatiem izvēlēties valdošo koku sugu un veidot koku sugu sastāvu.
Atjaunošanas veida izvēle: dabiski vai stādot un atbilstošās veicamās darbības – augsnes gatavošana, meža dabiskās atjaunošanas veicināšana, meža stādīšana, sēšana vai papildināšana, kā arī stādīto koku aizsardzība pret meža dzīvniekiem kā stirnām, briežiem, aļņiem. Ja jaunajam kokam tiek nokosts pumpurs vai bojāts stumbrs, tā tālāka augšana ir apdraudēta. Tāpēc vietās ar augstu dzīvnieku brīvumu skuju koku galotnes un sānu zarus ieteicams apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem.
Izvēloties meža atjaunošanas veidu stādot, būtisku ieguvumu dod selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana. Tas ir meža reproduktīvais materiāls ar kategoriju “uzlabots” vai “pārākas”.
Selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana meža atjaunošanā nodrošina meža īpašniekam reālus, taustāmus ieguvumus:
- galvenās ražas novākšanas (galvenās cirtes) brīdis tiek sasniegts vismaz 15 gadus ātrāk;
- galvenās cirtē iegūs vismaz par 80 kubikmetriem koksnes vairāk nekā neselekcionētā mežā;
- vismaz par 40% vairāk resno (diametrs virs 32 cm) zāģbaļķu nekā neselekcionētā mežā;
- mazinās klimata pārmaiņu, slimību un vēja radītie riski.
Dabiskā meža atjaunošanās var notikt:
- veģetatīvi (ar atvasēm vai saglabājot paaugas kociņus);
- ģeneratīvi (ar izcirtumā atstāto sēklas koku sēklā vai ar apkārtējo mežaudžu koku sēklām).
Izcirtumi dabiski parasti atjaunojas ar lapu kokiem. Ja nocirsta baltalkšņu vai apšu audze, tad gandrīz droši, ka dabiskā atjaunošanās tur notiks attiecīgi ar baltalksni vai apsi. Bērzu audze visbiežāk atjaunosies ar bērzu. Tāpat vietās, kur bijis mistrots skuju koku mežs ar bērzu sastāvā, visbiežāk dabiskā atjaunošanās notiks ar bērzu. Ja tas atbilst īpašnieka vēlmēm, iecerēm, plāniem, interesēm, var izvēlēties šo atjaunošanas veidu.
Izvēloties dabisko meža atjaunošanas veidu svarīgi ir nenokavēt pirmo kopšanu, kad mežaudze sasniegusi 2-4 m augstumu, lai veidotu vēlamo mežaudzes sastāvu un atbrīvotu augšanas telpu nākotnes kokiem.
Ja izcirtuma tuvumā ir augstvērtīgas mežaudzes, var veicināt dabisko atjaunošanos uzirdinot augsni izcirtumā, uzlabojot sēklām dīgšanas apstākļus, kā arī kombinējot abus atjaunošanās veidus un veicot papildināšanu ar vēlamo koku sugu.
Termiņi, kādos jāveic meža atjaunošana:
- triju gadu laikā pēc kailcirtes, kas veikta pēc galvenās cirtes caurmēra (prasību piemēro mežaudzēm, kurām ciršanas apliecinājums kailcirtei pēc caurmēra izsniegts pēc 01.01.2023.);
- ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas, ja meža tips ir purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa (Lk);
- pārējos meža tips ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc izcirtuma izveidošanas.
Īpašie nosacījumi meža atjaunošanā:
- ģenētisko resursu mežaudzes atjauno, izmantojot šajā mežaudzē iegūto reproduktīvo materiālu vai mežaudzei atbilstošu ģenētisko resursu, kas uzturēts ārpus ģenētisko resursu mežaudzes;
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mežaudzes atjauno atbilstoši šo teritoriju apsaimniekošanas nosacījumiem;
- atjaunošanas noteikumi neattiecas uz zinātniskās izpētes objektiem;
- prasības par meža atjaunošanu neattiecas uz iežogotu meža platību dzīvnieku turēšanai nebrīvē un apbūves platībām, kas mazākas par 0,12 ha.
Meža nogabals uzskatāms par atjaunotu, ja:
- nogabalā aug nepieciešamais minimālais kociņu skaits;
- koku sugas atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem;
- ieaugušo koku izvietojums nogabalā ir vienmērīgs;
- ieaugušo vai stādīto kociņu augstums skuju kokiem ir vismaz 10 cm, lapu kokiem – vismaz 20 cm;
- ja mežaudzes vidējais augstums pārsniedz 2 m, tai jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem.