|
2007.
gadā atjaunoto izcirtumu vecumstruktūra
Tabulā apkopots atjaunoto platību sadalījums pēc atjaunojamo
platību vecuma, atjaunošanas veida un meža augšanas
apstākļu tipa (AAT) pa īpašumu veidiem (valsts,
pārējiem mežiem un valstī kopā).
Par pirmo atjaunojamās
platības gadu tiek uzskatīts nākošais gads pēc
ciršanas gada vai nākošais gads, kad tiek
konstatēts, ka audzes šķērslaukums kļuvis zemāks par
kritisko. Piemēram, izcirtumam (AAT ar 3 gadu atjaunošanas
termiņu), kurš nocirsts 2004.gadā atjaunošanas
termiņš iestājies 2007.gadā un, ja platība līdz
2007.gada beigām netika atzīta par atjaunotu, 2008.gadā
iestājies galvenās cirtes aizliegums.
Meža augšanas
apstākļu tips - mežaudžu sistematizācijas vienība. Mežaudzes
sistematizē pēc mežaudzes augsnes, mitruma apstākļiem,
uzbūves, atjaunošanās gaitas un produktivitātes. Viena
tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas
principus.
Mežaudzi nepieciešams
atjaunot noteiktā termiņā, lai ekonomiski lietderīgi izmantotu
meža zemi. Meža likumdošana noteikusi konkrētus meža
atjaunošanas termiņus. Atjaunošanas termiņi
atkarībā no AAT var būt 3, 5 vai 10 gadi. Meža likuma 21.pants
nosaka, mežaudze jāatjauno triju gadu laikā pēc cirtes
veikšanas. MK11.09.2001. noteikumi Nr.398 „Meža
atjaunošanas noteikumi” nosaka tos meža
augšanas apstākļu tipus, kuriem noteikts piecu un
desmit gadu atjaunošanas termiņš.
Pie atjaunojamām platībām
tiek pieskaitīti:
1)
izcirtumi;
2)
audzes, kurās nav iespējama mežaudzes apmierinoša
attīstība. Tās var būt saimnieciskās darbības rezultātā
pārretinātas audzes; vēja, uguns, slimību ietekmētas audzes;
appludinātas audzes u.c. faktoru ietekmētas mežaudzes, kuru
kvalitāte ir samazinājusies zem kritiski pieļaujamās robežas.
Par mežaudzes kvalitātes
rādītāju tiek izmantots audzes šķērslaukums –
apzīmē ar G - (audzes koku šķērsgriezumu laukumu summa
1,3 m augstumā no sakņu kala uz 1 ha). Audzes šķērslaukuma
kritiskās vērtības nosaka MK 31.10.2006. noteikumi Nr.892
„Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.

|