|
Aizsargājamās
teritorijas
Formā ietvertas nozīmīgākās aizsargājamās teritorijas, kuru
izdalīšanu un aizsardzību nosaka LR likumdošana.
Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības,
kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargājamo
teritoriju galvenais uzdevums ir aizsargāt un saglabāt dabas
daudzveidību: aizsargāt retas dabas ekosistēmas, īpaši
aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un
Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos
veidojumus utt.
Dabas rezervātu, nacionālo parku
un biosfēras rezervātu izveidošanu nosaka Saeima ar
attiecīgu likumu. Aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu,
dabas parku un dabas pieminekļu izveidošanu nosaka
Ministru kabinets. Mikroliegumu meža zemēs juridisko statusu
nosaka Valsts meža dienests.
Tabulās norādīta gan dažāda
veida aizsargājamo teritoriju platību aritmētiskā summa, gan
aizsargājamo teritoriju kopējā platība, skaitot nogabala
platību vienu reizi, ja šim nogabalam ir vairākkārtēja
tiesiskā aizsardzība (vairākas aizsardzības atzīmes).
Piemēram, dabas parkā, kura
platība ir 1000 ha, izveidots mikroliegums ar platību 20 ha.
Abu aizsargājamo teritoriju platību aritmētiskā summa ir 1020
ha, savukārt kopējā platība, ņemot vērā 1 aizsardzības atzīmi,
ir 1000 ha.
Formā nav iekļauti dati par
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un
neitrālo zonu, kā arī daļa aizsargzonu un aizsargjoslu
gar ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mitrzemēm.
Tabulā Valstī ar
aprobežojumiem norādīta dažādu aizsargājamo teritoriju
kopējā platība valstī kopā. Katram aizsargājamās teritorijas
veidam ir norādīts platību sadalījums dažādos aprobežojumu
veidos. Piemēram, nacionālajā parkā ir teritorijas gan ar
mežsaimnieciskās darbības aizliegumu, gan platības bez
ierobežojumiem.
Aprēķini veikti, izmantojot Meža
valsts reģistra datus pēc stāvokļa 2008. gada aprīlī.

|