|
Atjaunojamās
platības sadalījumā pa vecumiem
Tabulā apkopots atjaunojamo platību sadalījums pēc stāvokļa uz
31.12.2007. pa īpašumu veidiem (privātie, valsts,
pašvaldību mežiem un valstī kopā), meža augšanas
apstākļu tipiem atjaunojamo platību vecuma.
Pie atjaunojamām
platībām tiek pieskaitīti:
1) izcirtumi;
2) audzes, kurās
nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība. Tās var
būt saimnieciskās darbības rezultātā pārretinātas audzes;
vēja, uguns, slimību ietekmētas audzes; appludinātas audzes
u.c. faktoru ietekmētas mežaudzes, kuru kvalitāte ir
samazinājusies zem kritiski pieļaujamās robežas.
Par mežaudzes kvalitātes
rādītāju tiek izmantots audzes šķērslaukums –
apzīmē ar G - (audzes koku šķērsgriezumu laukumu summa
1,3 m augstumā no sakņu kakla uz 1 ha). Audzes šķērslaukuma
kritiskās vērtības nosaka MK 31.10.2006. noteikumi Nr.892
„Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs”.
Tālākajās kolonās
dots atjaunojamo platību sadalījums pēc to vecuma. Par pirmo
gadu tiek uzskatīts nākošais gads pēc ciršanas
gada vai nākošais gads, kad tiek konstatēts, ka audzes
šķērslaukums kļuvis zemāks par kritisko. Piemēram,
izcirtumam (AAT ar 3 gadu atjaunošanas termiņu), kurš
nocirsts 2004.gadā atjaunošanas termiņš
iestāsies 2007.gadā un, ja platība līdz 2007.gada beigām
netika atzīta par atjaunotu, 2008.gadā iestāsies galvenās
cirtes aizliegums.
Atjaunojamās
platībās ieskaita visas platības, kurās augošā mežaudze
neatbilst tiem atjaunotas mežaudzes kritērijiem, kurus nosaka
MK 11.09.2001. noteikumi Nr.398 „Meža atjaunošanas
noteikumi”:
1) atbilstošs
sugu sastāvs konkrētā meža augšanas apstākļu tipā
(AAT);
2) minimālais
atjaunotās mežaudzes koku augstums;
3) ieaugušo
koku skaits atkarībā no valdošās sugas;
4) ieaugušo
koku izvietojums ir vienmērīgs;
5) maksimālās
platības ierobežojums, kurā nav iespējama meža atjaunošana;
6) atjaunotai
mežaudzei jābūt koptai.
Mežaudze jāatjauno noteiktā
termiņā, lai ekonomiski lietderīgi izmantotu meža zemi.
Termiņā neatjaunojot platību, nākošajā gadā stājas
spēkā ciršanas aizliegums galvenajā cirtē. Meža
likumdošana noteikusi konkrētus meža atjaunošanas
termiņus. Atjaunošanas termiņi atkarībā no AAT var būt
3, 5 vai 10 gadi. Meža likuma 21.pants nosaka, ka mežaudze
jāatjauno triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas
(neskaitot ciršanas gadu). MK 11.09.2001. noteikumi Nr.
398 „Meža atjaunošanas noteikumi” nosaka
tos meža augšanas apstākļu tipus, kuriem pielieto piecu
un desmit gadu atjaunošanas termiņu. Atsevišķi
izdalītas platības ar triju, piecu un desmit gadu atjaunošanas
termiņiem, kā arī to summētas platības.
Par termiņā neatjaunotām
platībām (platības, kurās savlaicīgi nav veikta meža
atjaunošana) tiek uzskatītas:
1) ar 3 gadu atjaunošanas
termiņu – 3-gadīgas (2004. gada izcirtumi un audzes,
kurās 2004.gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks
par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc
stāvokļa uz 31.12.2007. nav atjaunotas;
2) ar 5 gadu atjaunošanas
termiņu – 5-gadīgas (2002.gada izcirtumi un audzes,
kurās 2002.gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks
par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc
stāvokļa uz 31.12.2007. nav atjaunotas;
3) ar 10 gadu atjaunošanas
termiņu – 10-gadīgas (1997. gada izcirtumi un audzes,
kurās 1997.gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks
par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc
stāvokļa uz 31.12.2007. nav atjaunotas.

|