2005. gadā atjaunoto izcirtumu vecumstruktūra

Tabulā apkopots atjaunoto platību sadalījums pēc atjaunojamo platību vecuma, atjaunošanas veida un meža augšanas apstākļu tipa (AAT) pa īpašumu veidiem (valsts, pārējiem mežiem un valstī kopā).

Par pirmo atjaunojamās platības gadu tiek uzskatīts nākošais gads pēc  ciršanas gada vai nākošais gads, kad tiek konstatēts, ka audzes šķērslaukums kļuvis zemāks par kritisko. Piemēram, izcirtumam (AAT ar 3 gadu atjaunošanas termiņu), kurš nocirsts 2003. gadā atjaunošanas termiņš iestāsies 2006. gadā un, ja platība līdz 2006. gada beigām netiks atzīta par atjaunotu, 2007. gadā iestāsies galvenās cirtes aizliegums.

Meža augšanas apstākļu tips - mežaudžu sistematizācijas vienība. Mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes, mitruma apstākļiem, uzbūves, atjaunošanās gaitas un produktivitātes. Viena tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas principus.

Mežaudzi nepieciešams atjaunot noteiktā termiņā, lai ekonomiski lietderīgi izmantotu meža zemi. Meža likumdošana noteikusi konkrētus meža atjaunošanas termiņus. Atjaunošanas termiņi atkarībā no AAT var būt 3, 5 vai 10 gadi. Meža likuma 21. pants nosaka, mežaudze jāatjauno triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas. MK Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 398 (11. 09. 2001) nosaka tos meža augšanas apstākļu tipus, kuriem noteikts piecu un desmit gadu atjaunošanas termiņš.

Pie atjaunojamām platībām tiek pieskaitīti:
1) izcirtumi;
2) audzes, kurās nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība. Tās var būt saimnieciskās darbības rezultātā pārretinātas audzes; vēja, uguns, slimību ietekmētas audzes; appludinātas audzes u.c. faktoru ietekmētas mežaudzes, kuru kvalitāte ir samazinājusies zem kritiski pieļaujamās robežas.

Par mežaudzes kvalitātes rādītāju tiek izmantots audzes šķērslaukums – apzīmē ar G - (audzes koku šķērsgriezumu laukumu summa 1,3 m augstumā no sakņu kala uz 1 ha). Audzes šķērslaukuma kritiskās vērtības nosaka MK Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Nr. 152 (09.04.2002).