Aizsargājamās teritorijas

Formā ietvertas nozīmīgākās aizsargājamās teritorijas, kuru izdalīšanu un aizsardzību nosaka LR likumdošana. Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargājamo teritoriju galvenais uzdevums ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību: aizsargāt retas dabas ekosistēmas, īpaši aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.

Dabas rezervātu, nacionālo parku un biosfēras rezervātu izveidošanu nosaka Saeima ar attiecīgu likumu. Aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekļu izveidošanu nosaka Ministru kabinets. Mikroliegumu un īpaši aizsargājamo meža iecirkņu juridisko statusu nosaka Valsts meža dienests.

Tabulās norādīta gan dažāda veida aizsargājamo teritoriju platību aritmētiskā summa, gan aizsargājamo teritoriju kopējā platība, skaitot nogabala platību vienu reizi, ja šim nogabalam ir vairākkārtēja tiesiskā aizsardzība (vairākas aizsardzības atzīmes).

Piemēram, dabas parkā, kura platība ir 1000 ha, izveidots mikroliegums ar platību 20 ha. Abu aizsargājamo teritoriju platību aritmētiskā summa ir 1020 ha, savukārt kopējā platība, ņemot vērā 1 aizsardzības atzīmi, ir 1000 ha.

Formā nav iekļauti dati par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, kā arī daļa aizsargzonu un aizsargjoslu gar ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mitrzemēm.

Tabulā Valstī ar aprobežojumiem norādīta dažādu aizsargājamo teritoriju kopējā platība valstī kopā. Katram aizsargājamās teritorijas veidam ir norādīts platību sadalījums dažādos aprobežojumu veidos. Piemēram, nacionālajā parkā ir teritorijas gan ar mežsaimnieciskās darbības aizliegumu, gan platības bez ierobežojumiem.      

Aprēķini veikti, izmantojot Meža valsts reģistra datus pēc stāvokļa 2006. gada aprīlī.