Koku ciršana 2005. gadā
Pārskatā
doti dati par 2005. gadā izcirstajiem likvīdajiem koksnes apjomiem un
platībām, kādās veikta ciršana sadalījumā pa ciršu veidiem un valdošajām
koku sugām. Valdošā koku suga ir tā koku suga, kurai mežaudzē ir
vislielākā koksnes krāja. Mežaudzē var augt arī citas koku sugas, bet to
krāja, veicot izcirsto apjomu uzskaiti, tiek pieskaitīta valdošās koku
sugas krājai. Dati iegūti apkopojot meža īpašnieku un tiesisko valdītāju
iesniegto informāciju par 2005. gadā izpildīto saimniecisko darbību.
Ciršu veidu klasifikācija veikta saskaņā ar Meža likumā lietoto
terminoloģiju. Pārskatā datos par nelikumīgajām cirtēm uzrādīti tie
apjomi, kuri nocirsti meža zemēs bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas,
kā arī apjomi, kas nocirsti platībās kur bija izsniegts ciršanas
apliecinājums kopšanas vai sanitārajai cirtei, bet koku ciršana veikta
neievērojot normatīvo aktu prasības un platība nelikumīgi nocirsta
kailcirtē. Pārskatā nav iekļauti dati par koku nelikumīgu ciršanu nemeža
zemēs, kā arī dati par izcirsto apjomu platībās, kur bijis izsniegts
ciršanas apliecinājums, bet ciršana notikusi neievērojot normatīvo aktu
prasības, tomēr ciršanas rezultātā nav izveidojies izcirtums. Kopējais
nelikumīgi izcirstais apjoms platībās kur ciršana veikta bez ciršanas
apliecinājuma ir 27713 m3.
Galvenā
cirte - koksnes galvenās ražas ievākšana mežaudzē pēc galvenās cirtes
vecuma vai caurmēra sasniegšanas.
Galvenās
cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds
jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē.
Saskaņā ar
Meža likumu galvenās cirtes vecums gados atkarībā no mežaudzes valdošās
koku sugas un bonitātes ir šāds:
| Valdošā koku suga |
Bonitāte |
| I un augstāka |
II - III |
IV un zemāka |
| Ozols |
101 |
121 |
121 |
| Priede un lapegle |
101 |
101 |
121 |
| Egle, osis un liepa |
81 |
81 |
81 |
| Bērzs |
71 |
71 |
51 |
| Melnalksnis |
71 |
71 |
71 |
| Apse |
41 |
41 |
41 |
Galvenās cirtes caurmērs - ir
mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz,
lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes
vecuma sasniegšanas.
Metodika, pēc kuras nosaka, vai
konkrētā audze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, ir aprakstīta
Ministru kabineta 2002. gada 9.aprīļa noteikumos Nr. 152 "Noteikumi
par koku ciršanu meža zemēs".
Saskaņā ar šiem noteikumiem, galvenās
cirtes caurmērs centimetros atkarībā no mežaudzes valdošās koku
sugas un bonitātes ir šāds:
| Valdošā koku suga |
Bonitāte |
| I |
II |
III |
| valdaudzes vidējais
caurmērs (centimetros) |
| Priede |
36 |
32 |
28 |
| Egle |
30 |
- |
- |
| Bērzs |
28 |
- |
- |
Kailcirte ir galvenās cirtes veids. Ar šo
cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums
tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.
Šķērslaukums -
viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa
(kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.
Minimālais
šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu
iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība.
Kritiskais
šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības
gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir
atjaunojama.
Minimālā un
kritiskā škērslaukuma skaitliskās vērtības atrodamas Ministru kabineta
2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr.152 "Noteikumi par koku ciršanu meža
zemēs" 1. un 2. pielikumā.
Galvenā cirte
pēc sanitārā atzinuma - šī cirte atļauta gadījumos, kad saņemts Valsts
meža dienesta sanitārais atzinums. Sanitāro atzinumu iespējams saņemt,
ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka izcērtot slimību
inficētos, kaitēkļu invadētos, vai kā citādi bojātos kokus, mežaudzes
šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu.
Kopšanas cirte
cirte, kuru veic mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas
apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai. Kopšanas cirtes
rezultātā, mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo
šķērslaukumu.
Sanitārā cirte
cirte, kuru veic meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojāto,
sauso, vēja gāzto un lauzto koku izciršanai.
Rekonstruktīvā
cirte - šī cirte paredzēta neproduktīvo mežaudžu nociršanai.
Neproduktīva
mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas
nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai
kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādu mežaudžu
apsekošanu veic Valsts meža dienests pēc tam, kad saņemts meža īpašnieka
vai tiesiskā valdītāja pieteikums. Valsts meža dienesta atzinums, ka
mežaudze ir neproduktīva ir pamats mežaudzes nociršanai rekonstruktīvajā
cirtē. Kārtība mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu aprakstīta Ministru
kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 152 "Noteikumi par koku
ciršanu meža zemēs" V nodaļā.
Citas cirtes -
koku ciršana meža infrastruktūras izveidošanai, ainavu veidošanai, kā
arī pēc meža zemes transformācijas.
Nelikumīga
koku ciršana- bez ciršanas apliecinājumiem nocirstais apjoms.
2005. gada
kopējā izcirstajā koksnes apjomā ieskaitīts arī nelikumīgi, bez ciršanas
apliecinājumiem nocirstais apjoms.

|