Atjaunojamās platības sadalījumā pa vecumiem

Tabulā apkopots atjaunojamo platību sadalījums pēc stāvokļa uz 2005. gada 31. decembri pa īpašumu veidiem (valsts, pārējiem mežiem un valstī kopā), meža augšanas apstākļu tipiem atjaunojamo platību vecuma.

Pie atjaunojamām platībām tiek pieskaitīti:
1) izcirtumi;
2) audzes, kurās nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība. Tās var būt saimnieciskās darbības rezultātā pārretinātas audzes; vēja, uguns, slimību ietekmētas audzes; appludinātas audzes u.c. faktoru ietekmētas mežaudzes, kuru kvalitāte ir samazinājusies zem kritiski pieļaujamās robežas.

Par mežaudzes kvalitātes rādītāju tiek izmantots audzes šķērslaukums – apzīmē ar G - (audzes koku šķērsgriezumu laukumu summa 1,3 m augstumā no sakņu kakla uz 1 ha). Audzes šķērslaukuma kritiskās vērtības nosaka MK Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Nr. 152 (09.04.2002).

Tālākajās kolonās dots atjaunojamo platību sadalījums pēc to vecuma. Par pirmo gadu tiek uzskatīts nākošais gads pēc ciršanas gada vai nākošais gads, kad tiek konstatēts, ka audzes šķērslaukums kļuvis zemāks par kritisko. Piemēram, izcirtumam (AAT ar 3 gadu atjaunošanas termiņu), kurš nocirsts 2003. gadā atjaunošanas termiņš iestāsies 2006. gadā un, ja platība līdz 2006. gada beigām netiks atzīta par atjaunotu, 2007. gadā iestāsies galvenās cirtes aizliegums.
Atjaunojamās platībās ieskaita visas platības, kurās augošā mežaudze neatbilst tiem atjaunotas mežaudzes kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabineta (MK) Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 398 (11.09.2001):
1) atbilstošs sugu sastāvs konkrētā meža augšanas apstākļu tipā (AAT);
2) minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums;
3) ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās sugas;
4) ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs;
5) maksimālās platības ierobežojums, kurā nav iespējama meža atjaunošana;
6) atjaunotai mežaudzei jābūt koptai.

Atsevišķā kolonā izdalītas atjaunojamās platības neinventarizētajos bijušajos kolhozu mežos, kur inventarizācijas dati novecojuši un iespējams, ka daļa platību atbilst mežaudzes statusam.

Mežaudzi nepieciešams atjaunot noteiktā termiņā, lai ekonomiski lietderīgi izmantotu meža zemi. Termiņā neapmežojot platību, nākošajā gadā stājas spēkā ciršanas aizliegums galvenajā cirtē. Meža likumdošana noteikusi konkrētus meža atjaunošanas termiņus. Atjaunošanas termiņi atkarībā no AAT var būt 3, 5 vai 10 gadi. Meža likuma 21. pants nosaka, ka mežaudze jāatjauno triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (neskaitot ciršanas gadu). MK Meža atjaunošanas noteikumi Nr. 398 (11. 09. 2001) nosaka tos meža augšanas apstākļu tipus, kuriem pielieto piecu un desmit gadu atjaunošanas termiņu. Atsevišķi izdalītas platības ar triju, piecu un desmit gadu atjaunošanas termiņiem, kā arī to summētas platības.

Par termiņā neatjaunotām platībām (platības, kurās savlaicīgi nav veikta meža atjaunošana) tiek uzskatītas:
1) ar 3 gadu atjaunošanas termiņu – 3-gadīgas (2002. gada izcirtumi un audzes, kurās 2002. gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc stāvokļa uz 2005. gada 31. decembri nav atjaunotas;
2) ar 5 gadu atjaunošanas termiņu – 5-gadīgas (2000. gada izcirtumi un audzes, kurās 2000. gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc stāvokļa uz 2005. gada 31. decembri nav atjaunotas;
3) ar 10 gadu atjaunošanas termiņu – 10-gadīgas (1995. gada izcirtumi un audzes, kurās 1995. gadā audzes šķērslaukums konstatēts zemāks par Gkrit) un vecākas atjaunojamās platības, kuras pēc stāvokļa uz 2005. gada 31. decembri nav atjaunotas.