Koku ciršana 2003. gadā

Pārskatā doti dati par 2003. gadā izcirstajiem likvīdajiem koksnes apjomiem un  platībām, kādās veikta ciršana sadalījumā pa ciršu veidiem un valdošajām koku sugām. Valdošā koku suga ir tā koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja. Mežaudzē var augt arī citas koku sugas, bet to krāja, veicot izcirsto apjomu uzskaiti, tiek pieskaitīta valdošās koku sugas krājai. Dati iegūti apkopojot meža īpašnieku un tiesisko valdītāju iesniegto informāciju par 2003. gadā izpildīto saimniecisko darbību. Ciršu veidu klasifikācija veikta saskaņā ar Meža likumā lietoto terminoloģiju. Pārskatā datos par nelikumīgajām cirtēm uzrādīti tie apjomi, kuri nocirsti meža zemēs bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas, kā arī apjomi, kas nocirsti platībās kur bija izsniegts ciršanas apliecinājums kopšanas vai sanitārajai cirtei, bet koku ciršana veikta neievērojot normatīvo aktu prasības un platība nelikumīgi nocirsta kailcirtē. Pārskatā nav iekļauti dati par koku nelikumīgu ciršanu nemeža zemēs, kā arī dati par izcirsto apjomu platībās, kur bijis izsniegts ciršanas apliecinājums, bet ciršana notikusi neievērojot normatīvo aktu prasības, tomēr ciršanas rezultātā nav izveidojies izcirtums. Ja pārskatā būtu iekļauti šādi nelikumīgi izcirstie koksnes apjomi, tad kopējais nelikumīgi izcirstais apjoms veidotu 102981 m3 koksnes (22045 m3 platībās kur bijis saņemts ciršanas apliecinājums un 80936 m3 platībās kur ciršana veikta bez ciršanas apliecinājuma).

Galvenā cirte - koksnes galvenās ražas ievākšana mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai caurmēra sasniegšanas.

Galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē.

Saskaņā ar Meža likumu galvenās cirtes vecums gados atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas un bonitātes ir šāds:

Galvenās cirtes caurmērs- ir mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas.

Metodika, pēc kuras nosaka, vai konkrētā audze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, ir aprakstīta Ministru kabineta 2002. gada 9.aprīļa noteikumos Nr. 152 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs".
Saskaņā ar šiem noteikumiem, galvenās cirtes caurmērs centimetros atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas un bonitātes ir šāds:

Kailcirte ir galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.

Minimālais šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība.

Kritiskais šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama.

Minimālā un kritiskā škērslaukuma skaitliskās vērtības atrodamas Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr.152 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs" 1. un 2. pielikumā.

Galvenā cirte pēc sanitārā atzinuma- šī cirte atļauta gadījumos, kad saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Sanitāro atzinumu iespējams saņemt, ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos, vai kā citādi bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Kopšanas cirte - cirte kuru veic mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai. Kopšanas cirtes rezultātā, mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Sanitārā cirte - cirte kuru veic meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izciršanai.

Rekonstruktīvā cirte - šī cirte paredzēta neproduktīvo mežaudžu nociršanai.

Neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādu mežaudžu apsekošanu veic Valsts meža dienests pēc tam, kad saņemts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieteikums. Valsts meža dienesta atzinums, ka mežaudze ir neproduktīva ir pamats mežaudzes nociršanai rekonstruktīvajā cirtē. Kārtība mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu aprakstīta Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 152 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs" V nodaļā.

Citas cirtes - koku ciršana meža infrastruktūras izveidošanai, ainavu veidošanai, kā arī pēc meža zemes transformācijas.

Nelikumīga koku ciršana - bez ciršanas apliecinājumiem nocirstais apjoms.
2003. gada kopējā izcirstajā koksnes apjomā ieskaitīts arī nelikumīgi, bez ciršanas apliecinājumiem nocirstais apjoms.