Aizsargājamās teritorijas

Formā ietvertas nozīmīgākās aizsargājamās teritorijas, kuru izdalīšanu un aizsardzību nosaka LR likumdošana. Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Aizsargājamo teritoriju galvenais uzdevums ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību: aizsargāt retas un tipiskas dabas ekosistēmas, īpaši aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.

Dabas rezervātu, nacionālo parku un biosfēras rezervātu izveidošanu nosaka Saeima ar attiecīgu likumu. Aizsargājamo ainavu apvidu, dabas liegumu, dabas parku un dabas pieminekļu izveidošanu nosaka Ministru Kabinets. Mikroliegumu un īpaši aizsargājamo meža iecirkņu juridisko statusu nosaka Valsts meža dienests.

Formā nav iekļauta lielākā daļa aizsargzonu gar ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mitrzemēm.

Dažāda veida aizsargājamo teritoriju platības nedrīkst summēt, jo aizsargājamās teritorijas reizēm savstarpēji pārklājas. Piemēram, dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” pārklājas ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu. Sekojoši šī platība ar divkāršu aizsardzību ir pieskaitīta gan pie dabas liegumu, gan pie piekrastes aizsargjoslas platības.

Aprēķini veikti, izmantojot Meža valsts reģistra datus pēc stāvokļa 2003. gada aprīlī.