Augu aizsardzības līdzekļi un kaitīgie organismi

Augu aizsardzības līdzekļi

Augu aizsardzības līdzekļu apriti un kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums, kura mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā, kā arī panākt, lai augu aizsardzības pasākumi un augu aizsardzības līdzekļi neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, to sugu dzīvniekiem, kurus cilvēks audzē vai izmanto uzturā, un vidi, novērst augu aizsardzības līdzekļu atlieku uzkrāšanos saražotajā produkcijā, augsnē un ūdenī virs pieļautajām normām.
 

Valsts uzraudzību un kontroli augu aizsardzības jomā veic Valsts augu aizsardzības dienests Informācija par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, izplatīšanu, lietošanu un apmācībām ar augu aizsardzības līdzekļiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā.

 

Aktualitātes:

 

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

Lai laukus kvalitatīvi varētu apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, izmantotajām iekārtām ir jābūt atbilstošā kvalitātē, kuru pārbaudes, un šo pārbaužu termiņus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlijā noteikumi Nr.491 „Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām”. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.


Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, kuras tika iegādātas un lietotas agrāk, līdz 2016.gada 26.novembrim bija jāpārbauda vismaz vienu reizi. Pārbaude, iekārtas valdītājam, dos pārliecību, ka izsmidzinātais šķidruma daudzums nepārsniedz noteikto un nerada kaitējumu videi. Veicot pārbaudes pēc 2016.gada pirmo reizi pārbaudāmām iekārtām, pozitīvas pārbaudes rezultātā, sertifikāts tiek izsniegts uz trim gadiem. Jaunas iekārtas (iekārta, kas ražota pārbaudes pieteikšanas gadā un ko apliecina ražotāja izsniegts dokuments) pirmajai pārbaudes reizei piemēro piecu gadu pārbaužu starplaiku neatkarīgi no pārbaudes veikšanas gada.
 

Plašāka informācija par iekārtu pārbaudēm pieejama: https://www.vaad.gov.lv/lv/lietosanas-iekartas.

 

Izmaiņas normatīvajos aktos

 

2021.gads

Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"

Ministru kabineta 10.08.2021. noteikumi Nr. 542/LV, 155, 13.08.2021./

 

Grozījums veikts atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. janvāra rīkojuma Nr. 27 “Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai” (turpmāk – rīcības plāns) rīcības virziena 3.9.7. apakšpunktā “Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanai” noteiktajam - veicināt zema kaitīguma pakāpes līdzekļu reģistrāciju. Līdz ar to sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai mērķu sasniegšanu.

 

Grozījumi paredz  nepiemērot 5000 kvadrātmetru lielas platības ierobežojumu to augu aizsardzības līdzekļiem reģistrācijai 3. reģistrācijas klasē, kas satur vielas ar zemu kaitīguma pakāpi vai darbīgās vielas atzīmētas ar  potenciāli zemu kaitīguma pakāpi, reģistrācijai 3. reģistrācijas klasē. Tas sekmē arī rīcības plānā noteikto sasniedzamo mērķu izpilde un nodrošināta tādu reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu pieejamība augiem kaitīgo organismu ierobežošanai, kuriem ir ar zema riska pakāpe. 

 

2020.gads

Ministru kabineta 2020. gada 22. janvāra rīkojums Nr. 27 “Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai”

 

Rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai  (turpmāk - Rīcības plāns) izmantošanai sagatavots, un tiek izmantots, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes izvirzīto mērķi – panākt augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) ilgtspējīgu lietošanu, mazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu.

 

Rīcības plāns ietver konkrētus mērķus, uzdevumus un laika grafikus to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar AAL lietošanu. Mērķi un uzdevumi ir piemēroti situācijai Latvijā, un atsevišķu uzdevumu izpildes rezultāti izmantojami kā nacionālie indikatori Eiropas Parlamenta un Padomes mērķu sasniegšanas izvērtēšanai.

 

Tostarp rīcības plāns paredz arī turpmāk profesionālo lauksaimniecības skolu programmās iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības jautājumiem, organizēt seminārus apmācības veicējiem par aktualitātēm augu aizsardzības jomā un pilnveidot apmācības sistēmu visām apmācāmo kategorijām un nodrošināt tiešsaistes apmācības sistēmu amatieriem par drošu AAL lietošanu, par ko būs atbildīgs Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

 

Arī turpmāk operatīvajās pārbaudēs tiks kontrolēta nelegālo AAL izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot valsts robežu tuvumā esošām izplatīšanas vietām. Tāpat VAAD turpinās informēt par riska faktoriem, kas saistīti ar nepareizu AAL lietošanu neprofesionāļu vidū, turpinās informēt sabiedrību par drošu AAL lietošanu, organizēs profesionālo AAL lietotāju, operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācību, uzraudzīs AAL laišanu tirgū, monitorēs AAL atliekvielas un informēs par tām sabiedrību.

 

Svarīgi ir novērst virszemes un gruntsūdeņu stāvokļa pasliktināšanos no piesārņotības ar AAL. Arī turpmāk katru gadu plānots ņemt ūdens paraugus avotos, kurus plaši izmanto sabiedrība dzeramā ūdens ņemšanai un kuru apkārtnē notiek intensīva lauksaimnieciskā darbība.

 

Katru gadu VAAD plāno veikt arī vidēji 200 pārbaužu, lai kontrolētu AAL lietojumu īpaši aizsargājamās teritorijās.

 

 

 

Augu kaitīgie organismi

 

Augu kaitīgie organismi ir augiem un augu produktiem kaitīgie dzīvnieku vai augu valsts organismi, vīrusi un citi patogēni. Savukārt karantīnas organismi ir tie augiem kaitīgie organismi, kuri patlaban valstī nav sastopami vai ir izplatīti ierobežotās platībās un tiek aktīvi apkaroti, un kuri var radīt lielus ekonomiskos zaudējumus. Karantīnas organismu izplatību veicina tas, ka tiem bieži ir plašs saimniekaugu spektrs un jaunajā teritorijā nav to dabīgo ienaidnieku. 

 

Plašāka informācija par augiem kaitīgajiem organismiem pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē: https://www.vaad.gov.lv/lv/augiem-kaitigie-organismi-1 
Populārākie dārza kaitēkļi un to ierobežošanas metodes: https://www.vaad.gov.lv/lv/citi-organismi 

 

Papildu informācija par citiem neregulētajiem augiem kaitīgajiem organismiem ir pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē "Kaitīgie organismi"

 

 

Bakteriālā iedega

 

Bakteriālā iedega (Erwinia amylovora) ir bīstama augu karantīnas slimība, kuras infekciju izraisa baktērija (Erwinia amylovora), kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību un var inficēt ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādžus, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķus, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Lieli izplatīšanās draudi ir siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Slimības pazīmes mēdz būt atšķirīgas atkarībā no gadalaika un viegli sajaucamas ar citu slimību simptomiem, tāpēc droši apstiprināt bakteriālo iedegu infekciju var tikai laboratoriski. Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā ir informācija kā atpazīt un kā rīkoties, ja ir aizdomas par šī kaitīgā organisma izplatību. Ja tiek konstatēts šis kaitīgais organisms, ko apstiprina laboratoriskās analizēs, tad jāveic attiecīgi fitosanitārie pasākumi, kā arī tiek noteikta buferzona.
 

Tā kā ik gadu tiek atklātas jaunas ar bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) skartas teritorijas, par augu iznīcināšanu un fitosanitāro prasību ievērošanu  un izpildi kultūraugu audzētājiem tiek maksātas kompensācijas  normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā to paredz Augu aizsardzības likums.

 

Plašāka informācija par bakteriālo iedegu pieejama: https://www.vaad.gov.lv/lv/aizsargajamas-zonas

 

 

Kartupeļu gaišā gredzenpuve un tumšā gredzenpuve

 

Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no bīstamākajām kartupeļu slimībām. To ierosina baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus, un slimības dēļ kartupeļu raža un tās kvalitāte var samazināties pat līdz 50%. Šī slimība galvenokārt tiek izplatīta ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, atkārtoti stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai stādīšanai izmantoto materiālu pakāpeniski atjaunotu ar sertificētu sēklu, tādējādi gan palielinot iegūto ražu, gan arī samazinot risku kartupeļiem inficēties ar dažādām slimībām.

 

Laboratorisko testu rezultātā  2020. gadā kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter sepedonicus konstatēta sešos paraugos. Saimniecību skaits, kurās konstatē kartupeļu gaišo gredzenpuvi pēdējo trīs gadu laikā ir nemainīgi mazs (divi līdz četri).  
 

Lai sekmīgāk ierobežotu šī kaitīgā organisma izplatību, audzējot kartupeļus jāievēro stingras fitosanitārās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumos Nr.365  „Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”, t.i., kartupeļu audzētājiem katru gadu jāatjauno stādāmais materiāls ar sertificētu sēklu vismaz 10% apmērā no audzētās kartupeļu platības, turpmākai stādīšanai, bet ne ilgāk kā divus gadus izmanto kartupeļus, kas izaudzēti no sertificētiem sēklas kartupeļiem.  Pastāv iespēja, ka, vienu gadu apstādot lielāku platību ar sertificētu sēklu, nākamā gadā ar sertificētu sēklu apstādāmo platību var proporcionāli samazināt. Bet ja saimniecība vienā gadā pilnīgi nomaina stādāmo materiālu ar sertificētu sēklu (t.i. 100% apmērā), tad nākamos divus gadus sertificētu sēklas materiālu drīkst nestādīt. Kartupeļu audzētājiem  jākārto lauka vēsture (norāda ar kartupeļiem kopīgo apstādīto platību, ar sertificētu seklu apstādīto platību, izstādīto kartupeļu daudzumu un novākto kartupeļu ražu). Dokumenti jāglabā vismaz seši gadi, lai varētu pārliecināties par noteikto prasību izpildi. Audzējot kartupeļus sēklai, sēklas kartupeļi jāsertificē saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumiem Nr. 12 „Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”
 

Kartupeļu tumšā gredzenpuve, kuru ierosina Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al.  Latvijā nav sastopama.