Piekrastes zveja

as līcīZemkopības ministrijas 2016.gada 9.jūnija lēmums Nr.4.1-12/36:

Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskā rajona piekrastes ūdeņos 2016.gadā

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR 07.06.2016. vēstule

 

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2017.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;
2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;
3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;
4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;
5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;
6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.
 
Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas Padomes 2016.gada 28. oktobra Regulā (ES) 2016/1903 ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) 2016/72, no Latvijas kopējās 2017.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:
 
Nozvejas apjomi

Zivju

suga

Piekrastes ūdeņi 2016.gads 2017.gads
reņģes Baltijas jūrā 197 t 212 t
reņģes Rīgas jūras līcī 2818 t 2509 t
brētliņas Baltijas jūrā 11 t 14 t
brētliņas Rīgas jūras līcī 7 t 9 t
mencas Baltijas jūrā 105,4 t 79 t
laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 759 gb 759 gb

 

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2017.gadam ir:

Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2017.gadam

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits Mencu nozvejas apjoma limits % pa pašvaldībām* Mencu nozvejas apjoms (kg)
Ventspils pilsēta   1,25 988
Ventspils novads Tārgale 1,33 1050
Vārve 0,99 782
Užava 2,62 2070
Jūrkalne 10,42 8232
Kopā Ventspils novads 15,36 12134
Pāvilostas novads Saka 21,30 16827
Vērgale 8,00 6320
Kopā Pāvilostas novads 29,30 23147
Grobiņas novads Medze 0,69 545
Liepājas pilsēta   18,41 14544
Nīcas novads Nīca 29,71 23471
Rucavas novads Rucava 5,28 4171
Kopā   100 79000

*atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 1.pielikumam.

 

Reņģu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2017.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem

Nr.
p.
k.
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem* Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7 523
2. Salacgrīvas novads
3. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1 845
4. Carnikavas novads
5. Rīgas pilsēta
6. Jūrmalas pilsēta
7. Engures novads Rietumu rajons 43,2 1041
8. Mērsraga novads
9. Rojas novads
10. Dundagas novads

KOPĀ

100

2409**

* atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 3.pielikumam.
** no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (2509 tonnām) nodalīti 4% jeb 100 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.1375 2.2.apakšpunktu.

 


Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2016.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;
2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;
3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;
4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;
5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;
6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas Padomes 2015.gada 17.novembra regulā (ES) 2015/2072 ar ko 2016.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr.1221/2014 un Regulu (ES) 2015/104, no Latvijas kopējās 2016.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Nozvejas apjomi

Zivju suga Piekrastes ūdeņi 2015.gads 2016.gads
reņģes Baltijas jūrā 181 t 197 t
reņģes Rīgas jūras līcī 3131 t 2818 t
brētliņas Baltijas jūrā 11 t 11 t
brētliņas Rīgas jūras līcī 8 t 7 t
mencas Baltijas jūrā 149 t 105,4 t
laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2000 gb 759 gb

 

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2016.gadam ir:

Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2016.gadam
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits Mencu nozvejas apjoms kg
Ventspils pilsēta   1318
Ventspils novads Tārgale 1402
Vārve 1043
Užava 2762
Jūrkalne 10983
Kopā Ventspils novads 16190
Pāvilostas novads Saka 22450
Vērgale 8432
Kopā Pāvilostas novads 30882
Grobiņas novads Medze 727
Liepājas pilsēta   19404
Nīcas novads Nīca 31314
Rucavas novads Rucava 5565
Kopā   105400

 

Reņģu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2016.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem

Nr.
p.
k.
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7 587
2. Salacgrīvas novads
3. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1 949
4. Carnikavas novads
5. Rīgas pilsēta
6. Jūrmalas pilsēta
7. Engures novads Rietumu rajons 43,2 1169
8. Mērsraga novads
9. Rojas novads
10. Dundagas novads

KOPĀ

100

2705

 

*No kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (2818 tonnām) nodalīti 4% jeb 113 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem.


Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2015.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Ūdeņu dalījumu piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem nosaka atbilstoši normām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;

3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.

Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas Padomes 2014.gada 10.novembra regulā Nr.1221/2014, ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un Regulu (ES) Nr. 1180/2013, no Latvijas kopējās 2015.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Nozvejas apjomi
Zivju suga Piekrastes ūdeņi 2014.gads 2015.gads
reņģes Baltijas jūrā 125 t 181 t
reņģes Rīgas jūras līcī 2937 t 3131 t
brētliņas Baltijas jūrā 15 t 11 t
brētliņas Rīgas jūras līcī 10 t 8 t
mencas Baltijas jūrā 187.3 t 149 t
laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2000 gb 2000 gb

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2015.gadam ir:

Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2015.gadam
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits Mencu nozvejas apjoms kg
Ventspils pilsēta   1863
Ventspils novads Tārgale 1982
Vārve 1475
Užava 3903
Jūrkalne 15526
Kopā Ventspils novads 22886
Pāvilostas novads Saka 31737
Vērgale 11920
Kopā Pāvilostas novads 43657
Grobiņas novads Medze 1028
Liepājas pilsēta   27431
Nīcas novads Nīca 44268
Rucavas novads Rucava 7867
Kopā   149000

 

Reņģu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2015.gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem

Nr.
p.
k.
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits % pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem Rīgas jūras līča reņģes nozvejas apjoma limits tonnās
1. Limbažu novads Austrumu rajons 21,7 500
2. Salacgrīvas novads
3. Saulkrastu novads Dienvidu rajons 35,1 809
4. Carnikavas novads
5. Rīgas pilsēta
6. Jūrmalas pilsēta
7. Engures novads Rietumu rajons 43,2 996
8. Mērsraga novads
9. Rojas novads
10. Dundagas novads

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2014.gadā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 2.punktu kopējie nozvejas limiti piekrastē tiek noteikti ievērojot, ka mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz trīs procenti no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz četri procenti no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma, bet pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu.  Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas panākot politisku vienošanos Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2013.gada 17.oktobra sanāksmē par regulu, ar ko 2014.gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, no Latvijas kopējās 2014.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Nozvejas apjomi
Zivju suga Piekrastes ūdeņi 2013.gads 2014.gads
reņģes Baltijas jūrā 100 t 125 t
reņģes Rīgas jūras līcī 2937 t 2937 t
brētliņas Baltijas jūrā 15 t 15 t
brētliņas Rīgas jūras līcī 10 t 10 t
mencas Baltijas jūrā 179.5 t 187.3 t
laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2000 gb 2000 gb

 

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2014.gadam ir:

Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2014.gadam
Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits Pagasts, uz kura teritorijas piekrasti attiecas limits Mencu nozvejas apjoms kg
Ventspils pilsēta   2341
Ventspils novads Tārgale 2491
Vārve 1854
Užava 4907
Jūrkalne 19517
Kopā Ventspils novads 31110
Pāvilostas novads Saka 39895
Vērgale 14984
Kopā Pāvilostas novads 54879
Grobiņas novads Medze 1292
Liepājas pilsēta   34482
Nīcas novads Nīca 55647
Rucavas novads Rucava 9890
Kopā   187300

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2013.gadā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 2.punktu kopējie nozvejas limiti piekrastē tiek noteikti ievērojot, ka mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz trīs procenti no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz četri procenti no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma, bet pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu. Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas panākot politisku vienošanos Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2012.gada 23.oktobra sanāksmē par regulu, ar ko 2013.gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, no Latvijas kopējās 2013.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Zivju suga

Piekrastes ūdeņi

2012.gads

2013.gads

reņģes

Baltijas jūrā

87 t

100 t

reņģes

Rīgas jūras līcī

2937 t

2937 t

brētliņas

Baltijas jūrā

15 t

15 t

brētliņas

Rīgas jūras līcī

10 t

10 t

mencas

Baltijas jūrā

196.8 t

179.5 t

laši

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī

2000 gb

2000 gb

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2013.gadam ir:


Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2012.gadā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 2.punktu kopējie nozvejas limiti piekrastē tiek noteikti ievērojot, ka mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz trīs procenti no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz četri procenti no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma, bet pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu. Ņemot vērā augstāk minēto un Latvijai pieejamajās kopējās zvejas iespējas, kas noteiktas panākot politisku vienošanos Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2011.gada 20.-21.oktobra sanāksmē par regulu, ar ko 2012.gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, no Latvijas kopējās 2012.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Zivju suga

Piekrastes ūdeņi

2011.gads

2012.gads

reņģes

Baltijas jūrā

119 t

87 t

reņģes

Rīgas jūras līcī

2937 t

2937 t

brētliņas

Baltijas jūrā

15 t

15 t

brētliņas

Rīgas jūras līcī

10 t

10 t

mencas

Baltijas jūrā

172 t

196.8 t

laši

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī

2000 gb

2000 gb


Izmaiņas noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem piekrastes ūdeņos

2010.gada 30. novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”.

Grozījumi noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem piekrastes ūdeņos paredz, ka zveja ar velkamajiem vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos aizliegta visu gadu, izņemot plekstu zveju no Ovīšu bākas līdz Kolkasragam, līdz ar to noteikumos tika precizēta informācija par atļautajām vietām zvejai ar plekstu vadiem.

Piekrastes zvejas statistikas dati liecināja, ka pēdējos gados ikgadējā reņģu nozveja ir bijusi par 30% mazāka salīdzinājumā ar Baltijas jūras piekrastei piešķirto kvotu, arī salakas krājumu stāvoklis ir vērtējams kā labs.

Līdz ar to pieņemtajos grozījumos reņģu tīklu limits Liepājas pilsētai tika palielināts par 15 tīkliem atbilstoši pašvaldības pieprasījumam. Tāpat noteikumos precizēti 2. pielikumā minētie zvejas rīku limiti piekrastē sadalījumā pa pašvaldībām saskaņā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” sniegto novērtējumu un atzinumiem.

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastes ūdeņos 2011.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.daļu un iepriekš minēto noteikumu 2.punktu kopējie nozvejas limiti piekrastē tiek noteikti ievērojot, ka mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz 3% no Latvijas Republikai noteiktā mencu nozvejas apjoma, reņģu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir vismaz 4% no Latvijas Republikai noteiktā reņģu nozvejas apjoma, bet pārējo Eiropas Savienības tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu.

Ņemot vērā augstāk minēto un Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2010.gada 26.oktobrī apstiprināto regulu, ar ko 2011.gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, Zemkopības ministrija informē, ka no Latvijas kopējās 2011.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē tiek paredzēti šādi nozvejas apjomi:

Zivju suga

Piekrastes ūdeņi

2010.gads

2011.gads

1) reņģes

Baltijas jūrā

140 t

119 t

2) reņģes

Rīgas jūras līcī

2937 t

2937 t

3) brētliņas

Baltijas jūrā

15 t

15 t

4) brētliņas

Rīgas jūras līcī

10 t

10 t

5) mencas

Baltijas jūrā

150.6 t

172 t

6) laši

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī

2000 gb

2000 gb

 


 

Rūpnieciskās zvejas limiti piekrastē

Zemkopības ministrija informē, ka saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.2 daļu ir izdoti Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumi Nr.1375 „Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos”, kas nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.

Ievērojot šo noteikumu 2. un 3.punktu, kā arī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2009.gada 19.-20.oktobrī apstiprināto regulu, ar ko 2010.gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, no Latvijas kopējās 2010.gadam paredzētās nozvejas kvotas zvejai piekrastē ir paredzēti šādi nozvejas apjomi:

1) reņģes Baltijas jūrā – 140 t,

2) reņģes Rīgas jūras līcī – 2937 t,

3) brētliņas Baltijas jūrā – 15 t,

4) brētliņas Rīgas jūras līcī – 10 t,

5) mencas Baltijas jūrā – 150.6 t,

6) laši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī – 2000 gab.

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2010.gadam ir norādīti šeit: „Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2010.gadam”.

Attiecīgajām pašvaldībām zvejai piekrastē aprēķinātie mencu nozvejas apjoma limiti 2014.gadam ir:
Mencu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2014.gadam