Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 3% un par 6,8%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 59 tūkst. t, bet naudas izteiksmē tas sasniedza 62,2 milj. EUR. Nozīmīgu daļu zivju produkcijas eksporta apjomā tradicionāli ieņēma Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis. Jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Šī gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm palielinājās par 1,3 %, tomēr ES valstu īpatsvars zivju produkcijas Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā nedaudz samazinājās no 47% (2016. g. 6.mēn.) līdz 46,3% (2017.g. 6.mēn.).

 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Dānija, Lietuva, Polija un Igaunija – attiecīgi ar 13,4%, 11,6%, 6,8% un 5,8% īpatsvaru no kopējā Latvijas zivju produkcijas eksporta apjoma. Šī gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Lietuvā, Dānijā un Polijā, tomēr zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Igauniju samazinājās par 32%. Turklāt samazinājās arī zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā  Čehija, Francija, Grieķija, Kipra, Portugāle, Slovākija, Spānija un Zviedrija. Tai pat laikā zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Īriju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Rumāniju un Vāciju. 2017. gada I pusgadā Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz Austriju, Horvātiju  un Somiju, bet eksporta apjomi nebija tik būtiski, lai ietekmētu kopējo zivju produkcijas eksporta apjomu.

 

Otrajā vietā ar 37% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojas pārējās trešās valstis (atskaitot NVS valstis), taču šī gada I pusgadā salīdzinājumā ar 2016. gada I pusgadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 5% vai par 1,1 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejniekiem samazinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos un sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijā.  Attiecīgi zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju samazinājās par 5% un Latvija pārtrauca sniega krabju zveju un to eksportu uz Panamu un Honkongu.    Vienlaikus situācija Norvēģijas tirgū uzlabojās – šī gada I pusgadā Latvija būtiski, par 460 t, palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju. Galvenokārt uz Norvēģiju Latvija eksportēja mencas filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka ASV, Šveice un Vjetnama.

 

Neskatoties uz to, ka 2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas eksports (bez konserviem) tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 34,9%, jau otro gadu saglabājās tāda situācija, ka NVS valstis ar 16,5 % īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Vēsturiski ir izveidojies, ka no NVS valstīm Latvija zivju produkciju galvenokārt eksportēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas importam no Latvijas, Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālīta, kūpināta, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un, kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Šī gada I pusgadā līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 14,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 28% (par 1,8 tūkst t), bet vienlaicīgi par 13% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas. Turklāt šogad Latvija eksportēja zivju produkciju (bez konserviem) uz Kazahstānu un Moldovu, un eksporta apjomi uz šīm valstīm palielinājās vairāk nekā 2,6 reizes jeb par 15,5%.

 

Latvijas zivju produkcijas kopējā eksporta apjomā 2017. gada I pusgadā lielāko daļu veidoja saldētas zivis (76,6%), dzīvas un atvēsinātas zivis (14,6%), atvēsināta un saldēta zivju fileja (4,6%), kā arī kūpinātas, sālītas zivis un zivis sālījumā – 3,9%. Molusku un jūras vēžveidīgo īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas importa apjomā veidoja tikai 0,3%. Šī gada I pusgadā Latvija visvairāk eksportēja atvēsinātas un saldētas brētliņas – 27% no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, atvēsinātas un saldētas reņģes un siļķes (18%), kā arī saldētas okeāna zivis (stavrīda, sardīna, makrele) – 32%.

 

2017. gada I pusgadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 38 valstīm.

 

 

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms pieauga par 54% un veidoja 115,6 tūkst. t. Zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē pieauga par 26,4% un sasniedza 126,5 milj. EUR.
 

Nozīmīgu daļu zivju produkcijas eksporta apjomā tradicionāli ieņēma ES un NVS valstis, kā arī jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabā tieši ES valstis. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm palielinājās par 35,1 % jeb par 13,5 tūkst. t, pat neskatoties uz to, ka ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā samazinājās no 51,3% līdz 45%. ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lietuva ( ar 12,5% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma), Dānija (10,1%), Igaunija (6,5%), Polija (4,6%) un Čehija (4,4%). 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Dānijā, Čehijā un Polijā, tajā pašā laikā zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Igauniju un Lietuvu nedaudz samazinājās, attiecīgi par 7% un par 4%. Ņemot vērā kopējo lejupslīdošo tendenci sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu ražošanā Latvijā un citās valstīs, samazinājās pieprasījums pēc Latvijas zvejnieku nozvejoto reņģu un brētliņu izejvielām un Latvijas zvejnieki bija spiesti vairāk zivju pārdot miltu ražošanai, lielus zivju apjomus eksportējot uz Dāniju. Pērnā gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksports uz Dāniju palielinājās 3 reizes. Starp ES valstīm, Latvijas zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Kipru, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Vāciju un Zviedriju, bet uz Lielbritāniju un Spāniju zivju produkcijas eksports samazinājās. Taču šīs izmaiņas nebija tik būtiskas, lai īpaši ietekmētu kopējo zivju produkcijas eksporta apjomu.
 

Otrajā vietā ar 44,5% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta, ierindojās trešās valstis (kuras neietilpst NVS valstu sastāvā), un 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās gandrīz 3 reizes vai par 33,4 tūkst. t. Tas ir izskaidrojums ar Latvijas zvejnieku zvejas aktivitāšu atjaunošanu Mauritānijas ūdeņos un aktīvo sniega krabju zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā. Sniega krabji tika eksportēti uz Honkongu un Panamu, bet saldētas zivis no tāljūras zvejas kuģiem – uz Mauritāniju un Maroku. Turklāt Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Gana, Korejas Republika, Melnkalne un Turcija, palielinājās zivju produkcijas eksports uz Serbiju, kaut gan eksporta apjomi uz šīm valstīm  nebija īpaši būtiski.
 

Latvijas zivju produkcijas eksportā 2016. gadā pirmo reizi izveidojās tādā situācija, ka NVS valstis ar 10,5% īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Zivju produkcijas eksports uz NVS valstīm samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 34,5% un par 45,7%. Vēsturiski ir izveidojies, ka starp NVS valstīm Latvija zivju produkciju galvenokārt eksportēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas importam no Latvijas, Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālītas, kūpinātas zivis, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eksportu uz Krieviju. Turklāt no 2016. gada sākuma Latvijas uzņēmumi saskārās ar problēmām realizēt saldētas zivis Baltkrievijas tirgū, kā rezultātā uz Baltkrieviju 2016. gadā zivju produkcija gandrīz netika eksportēta. Pērn zivju produkcijas eksports uz Baltkrieviju veidoja tikai 58,5 t un tās nebija Latvijas izcelsmes zivis, bet gan zivju reeksports.
 

2016. gadā līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 8,8 % īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās par 32% vai par 2,4 tūkst t, bet vienlaicīgi par 4,2% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas. Turklāt 2016. gadā Latvija eksportēja zivju produkciju (bez konserviem) uz Moldovu un Kazahstānu un eksporta apjomi uz Kazahstānu salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu palielinājās vairāk nekā 2 reizes, savukārt pieprasījums Moldovas tirgū saglabājās 2015. gada līmenī. Uz citām NVS valstīm – uz Azerbaidžānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu – zivju produkcijas eksporta apjomi 2016. gadā nebija nelieli un svārstījās no 5 t līdz 25 t.
 

2016. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju eksportēja uz 45 valstīm.

 

Zivju konservu eksports

2017. gads ir trešais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu importa aizlieguma apstākļos.  Kā liecina statistikas dati, 2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās samazinājās par 6,7% un veidoja 11,9 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī un eksporta vērtība sasniedza 33,3 milj. EUR.

 

Pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu struktūrā nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu, taču Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijai. Šogad Latvijas zivju apstrādātāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Bosnija un Hercegovina, Jaunzēlande, Kolumbija, Korejas Republika, Libānā un Meksika.  Palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, ASV, Honkongu un Taivānu. No jauniem tirgiem visbūtiskāk (par 52%) pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Japānu. Diemžēl šogad samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Austrāliju, Ēģipti, Honkongu, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Maķedoniju, Mongoliju, Serbiju, Šveici un Turciju. Vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Irāku, Panamu, Papua-Jaungvineju, Singapūru un  Somāliju.

 

Šogad pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, jau otro gadu ierindojās ES valstis. 2017. gada I pusgadā ES valstu īpatsvars veidoja 65,6% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 5,8 procentu punktiem. 2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 2,2% un par 1,1%. Jāatzīmē, ka būtiski pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Vislielākais pieaugums bija uz tādām valstīm, kā Zviedrija (par 10,7%) un Vācija (par 16,5%). Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austriju, Franciju,  Itāliju, Īriju, Spāniju un Somiju. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz ES austrumdaļas valstīm samazinājās  par 1,7%.  Vislielākais kritums bija Rumānijas (par 40%), Igaunijas (par 23%) un Ungārijas (par 22%) tirgū.  Tomēr sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga uz Čehiju un Slovākiju, kā arī Bulgāriju un Lietuvu,  bet pieaugums uz pēdējām divām valstīm nebija liels, lai būtiski ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju kopējo eksporta apjomu.

 

Neskatoties uz to, ka 2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vislielākais kritums sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā bija uz NVS valstīm, NVS valstu tirgus saglabāja otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. 2017. gada I pusgadā, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, zivju konservu eksporta apjoms tonnās un naudas izteiksmē uz NVS valstīm samazinājās attiecīgi par 27% un par 14%. Vienlaikus no 26,4% līdz 20,7%  samazinājās NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā. Krievijas zivju konservu eksporta aizlieguma rezultātā samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm – Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Turklāt samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem arī Azerbaidžānā, Moldovā, Ukrainā, Turkmenistāna un Uzbekistānā. Savukārt Armēnija bija vienīgā valsts  starp  NVS valstīm uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi palielinājās,  bet pieaugums nebija būtisks.

 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis), salīdzinājumā ar 2016. gada I pusgadu, samazinājās par 6,6%, taču Latvijas zivju apstrādātājiem izdevās palielināt cenas savai produkcijai šajā reģionā, un tāpēc sagatavoto un konservēto zivju apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 4,2%. Šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā  saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī un veidoja 13,7%.

 

Zivju sugu griezumā Latvija visvairāk eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām un sardīnēm (54,2% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma), zivju konservus no makrelēm (25,5%), konservus no siļķēm (6,0%), zivju konservus no lašiem (3,4%), kā arī konservus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (10,9%).

 

2017. gada I pusgadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 53 pasaules valstīm.

 

 

Kā liecina statistikas dati, 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās samazinājās par 35% un veidoja 25,6 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmēra kritums nebija tik liels – 11,3%, un eksporta apmērs sasniedza 65,6 milj. EUR.
 

Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus noieta virzienus Latvijā ražotiem zivju konserviem. 2016. gadā Latvijas ražotāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Irāka, Lībija, Meksika, Panama, Papua-Jaungvineja, Slovēnija, un Taivāna. Jau otro gadu Latvija eksportē sagatavoto un konservēto zivju produkciju uz Ēģipti, Somāliju un Meksiku, taču eksporta apjomi uz šīm valstīm nebija lieli. No jauniem tirgiem visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Ķīnu. 2016.gadā eksporta apjoms uz Ķīnu 2,6 reizes pārsniedza 2015. gadā sasniegto apjomu, tomēr skaitliskā izteiksmē tas nebija būtisks un veidoja tikai 119 t. Tāpat 2016.gadā turpināja pieaugt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomi uz Serbiju un Japānu. 2016.gadā uz abām iepriekšminētām valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās pārsniedza 2015.gada rādītājus, attiecīgi 4,4 reizes un 1,5 reizes.
 

Šogad pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, pirmo reizi ierindojās ES valstis. 2016. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 55,4 % no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Ņemot vērā kopējo dramatisko lejupslīdošo tendenci sagatavoto un konservēto zivju eksportā, jāatzīmē, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,5% un par 11,8%. Jāatzīmē, ka vislielākais eksporta apjoma pieaugums bija uz ES rietumdaļas valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms gan tonnās, gan naudas izteiksmē palielinājās uz tādām valstīm, kā Austrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Somija, Vācija un Zviedrija, bet eksporta apjomi uz Grieķiju, Itāliju, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju – samazinājās. Starp ES austrumdaļas valstīm sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma kritums bija uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Čehija, Igaunija, Rumānija un Slovākija. Savukārt zivju konservu eksporta apjomi uz Kipru, Lietuvu un Poliju pieauga un kompensēja eksporta apjoma kritumu uz iepriekšminētām valstīm.
 

Neskatoties uz to, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu vislielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm, NVS valstu tirgus ieņēma otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju konservu eksporta apjoms tonnās un naudas izteiksmē uz NVS valstīm samazinājās par 65% un vienlaicīgi no 58% līdz 30,7% samazinājās NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā. Starp NVS valstīm 2016. gadā vislielākais zivju konservu eksporta apjoma kritums tonnās bija uz Krieviju (par 12 tūkst. t), kas bija saistīts ar Krievijas Federācijas lēmumu aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Turklāt Krievijas aizlieguma rezultātā samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm. Latvijā ražotie zivju konservi vairs nenonāca Baltkrievijā un Kazahstānā, kā arī eksporta apjomi samazinājās uz tādām valstīm, kā Armēnija (par 42%) un Azerbaidžāna (par 75%). Turklāt būtiski samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem visās valstīs Vidusāzijas reģionā: Kirgizstānā (par 43%), Turkmenistānā (par 74%), Tadžikistānā (par 72%) un Uzbekistānā (par 14%). Starp NVS valstīm tikai Ukrainā pieprasījums pēc zivju konserviem no Latvijas palielinājās un pieaugums bija pietiekoši liels + 45%. 2016. gadā Ukraina ar 13,7% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomā ieņēma otro pozīciju starp Latvijas partneriem sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā, uzreiz aiz visām ES valstīm kopā ņemot.
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 9,6% un par 12,2%. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 8,3% (2015. g.) līdz 13,9% (2016. g.). Visvairāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Japānu (par 49,2%), Mongoliju (par 40,8%) un Izraēlu (par 9,3%).
 

Latvija visvairāk eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (55,9% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma), zivju konservus no makrelēm (20,4%), konservus no siļķēm (6,6%), konservus no lašiem (5,2%), kā arī konservus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (11,9%).
 

Kopumā Latvija eksportēja sagatavotās un konservētās zivis uz 61 valsti.

 

 

2017. gads ir trešais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu aizlieguma apstākļos.  Kā liecina statistikas dati, 2017. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās samazinājās par 2% un veidoja 5,8 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 11% un eksporta vērtība sasniedza 16,1 milj. EUR.
 

Pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu struktūrā nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu, taču iepriekš minētais eksporta vērtības pieaugums nozīmē, ka Latvijas zivju apstrādātāji turpinājuši dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklējuši jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijas. 2017. gadā I ceturksnī Latvijas zivju apstrādātāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Bosnija un Hercegovina, Jaunzēlande, Kolumbija, Lībija un Meksika.  Palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Honkongu,  Taivānu  un Turciju. No jauniem tirgiem visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Japānu – šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu eksporta  apjoms palielinājās gandrīz 10 reizes. Diemžēl  šogad samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Ēģipti, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Maķedoniju, Mongoliju un Serbiju. Vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Irāku, Panamu, Papua-Jaungvineju, Singapūru,  Somāliju un Šveici.
 

Šogad pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, jau otro gadu ierindojās ES valstis. 2017. gada I ceturksnī ES valstu īpatsvars veidoja 63,4% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 6,3 procentu punktiem. Ņemot vērā kopējo lejupslīdošo tendenci sagatavoto un konservēto zivju eksportā, jāatzīmē, ka 2017. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 9% un par 14%. Jāatzīmē, ka būtiski pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Vislielākais pieaugums no ES rietumdaļas valstīm bija uz tādām valstīm, kā Dānija (par 27%), Zviedrija (par 23%) un Vācija (par 12%). Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Franciju, Grieķiju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Somiju. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz ES austrumdaļas valstīm samazinājās  par 4,2%,  Vislielākais kritums bija Ungārijas (par 73%), Rumānijas (par 26%)  un Igaunijas (par 18%) tirgū.  Tomēr sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga  uz Bulgāriju, Čehiju, Lietuvu un Kipru, bet pieaugums nebija liels, lai būtiski ietekmētu sagatavoto un konservēto zivju kopējo eksporta apjomu.
 

Neskatoties uz to, ka 2017. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vislielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm, NVS valstu tirgus ieņēma otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. 2017. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu zivju konservu eksporta apjoms tonnās un naudas izteiksmē uz NVS valstīm samazinājās attiecīgi par 22% un par 7,3%. Vienlaikus no 29% līdz 23% samazinājās NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā. Krievijas aizlieguma rezultātā samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm – Baltkrieviju Kazahstānu un Kirgizstānu. Turklāt samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem Armēnijā, Azerbaidžānā, Ukrainā un Uzbekistānā. Savukārt Moldova un Turkmenistāna bija  starp tām NVS valstīm uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi palielinājās,  bet pieaugums nebija būtisks.
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2016. gada I ceturksni samazinājās par 4,4%, taču Latvijas zivju apstrādātājiem izdevās palielināt cenas savai produkcijai šajā reģionā un tāpēc sagatavoto un konservēto zivju apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 16,5%. Šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā  veidoja 13,7%.
 

Zivju sugu griezumā Latvija visvairāk eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām un sardīnēm (53,7% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma), zivju konservus no makrelēm (27,7%), konservus no siļķēm (6,3%), zivju konservus no lašiem (2,3%), kā arī konservus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (10%).
 

2017. gada I ceturksnī Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 50 valstīm.