Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 4,4% un par 0,5%. Latvija eksportēja 72,2 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 89,2 milj. EUR vērtībā. Nozīmīgu daļu zivju produkcijas eksporta apjomā tradicionāli ieņēma Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstis. Jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Neskatoties uz to, ka 2017. gada 9 mēnešos zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm saglabājās 2016. gada attiecīgā perioda līmenī, ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā būtiski palielinājās no 45% (2016. g. 9.mēn.) līdz 53% (2017.g. 9.mēn.).
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Polija un Igaunija – attiecīgi ar 16,1%, 12,3%, 7,0% un 6,58% īpatsvaru no kopējā Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Lietuvā, Polijā un Dānijā, tomēr zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Igauniju samazinājās par vienu trešdaļu. Turklāt samazinājās arī zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā  Čehija, Francija, Grieķija, Kipra, Slovākija, Spānija un Zviedrija. Tai pat laikā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Īriju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju un Vāciju. 2017. gada 9 mēnešos Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz Austriju, Horvātiju  un Itāliju, bet eksporta apjomi nebija tik būtiski, lai ietekmētu kopējo zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.
 

Otrajā vietā ar 32% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās pārējās trešās valstis (atskaitot NVS valstis), taču 2017. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2016. gada 9 mēnešiem zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās par 39% vai par 14,5 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejnieki pārtrauca sniega krabju zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā un to eksportu uz Panamu un Honkongu, un vienlaikus,  samazināja  zivju nozvejas apjomus Mauritānijas ūdeņos un līdz ar to  zivju produkcijas eksports no Latvijas zvejas kuģiem uz Mauritāniju un Maroku samazinājās, attiecīgi par 27% un par  87%. Savukārt situācija ASV tirgū uzlabojās – 2017. gada 9 mēnešos Latvija  palielināja zivju produkcijas eksportu uz ASV. Uz ASV, tāpat kā uz Norvēģiju, Latvija galvenokārt eksportēja mencas filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā  Korejas Republika, Šveice, Taizeme un Vjetnama.
 

Neskatoties uz to, ka 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas eksports (bez konserviem) tonnās uz NVS valstīm palielinājās par 25,7%, jau otro gadu saglabājās situācija, ka NVS valstis ar 15 % īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Vēsturiski ir izveidojies, ka no NVS valstīm Latvija zivju produkciju galvenokārt eksportēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas importam no Eiropas Savienības valstīm un Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālīta, kūpināta, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un, kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eksportu uz Krieviju. Bez tam visu 2016. gadu, kā arī 2017. gada I pusgadu Latvijas zivju produkcija (bez konserviem) nebija pieprasīta arī Baltkrievijas tirgū. Situācija mainījās tikai 2017. gada 3. ceturksnī, kad Latvijas zvejnieki atsāka saldētas brētliņas eksportu uz Baltkrieviju. Pērnā gada  9 mēnešos līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 13% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 22% (par 1,7 tūkst t), bet vienlaicīgi par 14% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas. Turklāt 2017. gada 9 mēnešos Latvija eksportēja zivju produkciju (bez konserviem) uz Kazahstānu un Moldovu, un eksporta apjomi uz šīm valstīm palielinājās attiecīgi par 67% un par 19%.

 

2017. gada 9 mēnešos Latvija visvairāk eksportēja atvēsinātas un saldētas brētliņas – 29% no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, atvēsinātas un saldētas reņģes un siļķes – 18,2%, kā arī saldētas okeāna zivis (stavrida, sardīne, makrele) – 34%.
 

2017. gada 9 mēnešos Latvijas uzņēmēji zivju produkciju (bez konserviem) kopumā eksportēja uz 42 valstīm.

 

 

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms pieauga par 54% un veidoja 115,6 tūkst. t. Zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē pieauga par 26,4% un sasniedza 126,5 milj. EUR.
 

Nozīmīgu daļu zivju produkcijas eksporta apjomā tradicionāli ieņēma ES un NVS valstis, kā arī jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabā tieši ES valstis. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm palielinājās par 35,1 % jeb par 13,5 tūkst. t, pat neskatoties uz to, ka ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā samazinājās no 51,3% līdz 45%. ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma piecas valstis – Lietuva ( ar 12,5% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma), Dānija (10,1%), Igaunija (6,5%), Polija (4,6%) un Čehija (4,4%). 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Dānijā, Čehijā un Polijā, tajā pašā laikā zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Igauniju un Lietuvu nedaudz samazinājās, attiecīgi par 7% un par 4%. Ņemot vērā kopējo lejupslīdošo tendenci sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu ražošanā Latvijā un citās valstīs, samazinājās pieprasījums pēc Latvijas zvejnieku nozvejoto reņģu un brētliņu izejvielām un Latvijas zvejnieki bija spiesti vairāk zivju pārdot miltu ražošanai, lielus zivju apjomus eksportējot uz Dāniju. Pērnā gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksports uz Dāniju palielinājās 3 reizes. Starp ES valstīm, Latvijas zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Kipru, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Vāciju un Zviedriju, bet uz Lielbritāniju un Spāniju zivju produkcijas eksports samazinājās. Taču šīs izmaiņas nebija tik būtiskas, lai īpaši ietekmētu kopējo zivju produkcijas eksporta apjomu.
 

Otrajā vietā ar 44,5% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta, ierindojās trešās valstis (kuras neietilpst NVS valstu sastāvā), un 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās gandrīz 3 reizes vai par 33,4 tūkst. t. Tas ir izskaidrojums ar Latvijas zvejnieku zvejas aktivitāšu atjaunošanu Mauritānijas ūdeņos un aktīvo sniega krabju zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā. Sniega krabji tika eksportēti uz Honkongu un Panamu, bet saldētas zivis no tāljūras zvejas kuģiem – uz Mauritāniju un Maroku. Turklāt Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Gana, Korejas Republika, Melnkalne un Turcija, palielinājās zivju produkcijas eksports uz Serbiju, kaut gan eksporta apjomi uz šīm valstīm  nebija īpaši būtiski.
 

Latvijas zivju produkcijas eksportā 2016. gadā pirmo reizi izveidojās tādā situācija, ka NVS valstis ar 10,5% īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Zivju produkcijas eksports uz NVS valstīm samazinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 34,5% un par 45,7%. Vēsturiski ir izveidojies, ka starp NVS valstīm Latvija zivju produkciju galvenokārt eksportēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas importam no Latvijas, Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālītas, kūpinātas zivis, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eksportu uz Krieviju. Turklāt no 2016. gada sākuma Latvijas uzņēmumi saskārās ar problēmām realizēt saldētas zivis Baltkrievijas tirgū, kā rezultātā uz Baltkrieviju 2016. gadā zivju produkcija gandrīz netika eksportēta. Pērn zivju produkcijas eksports uz Baltkrieviju veidoja tikai 58,5 t un tās nebija Latvijas izcelsmes zivis, bet gan zivju reeksports.
 

2016. gadā līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 8,8 % īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās par 32% vai par 2,4 tūkst t, bet vienlaicīgi par 4,2% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas. Turklāt 2016. gadā Latvija eksportēja zivju produkciju (bez konserviem) uz Moldovu un Kazahstānu un eksporta apjomi uz Kazahstānu salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu palielinājās vairāk nekā 2 reizes, savukārt pieprasījums Moldovas tirgū saglabājās 2015. gada līmenī. Uz citām NVS valstīm – uz Azerbaidžānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu – zivju produkcijas eksporta apjomi 2016. gadā nebija nelieli un svārstījās no 5 t līdz 25 t.
 

2016. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju eksportēja uz 45 valstīm.

 

Zivju konservu eksports

2017. gads ir trešais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu importa aizlieguma apstākļos.  Neskatoties uz to, 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 3,1% un par 4,6%. Sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms veidoja 18,6 tūkst. t, bet naudas izteiksmē tas sasniedza 51,2 milj. EUR.
 

Pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu struktūrā nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu, taču Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta tirgus savai produkcijai. 2017. gada 9 mēnešos Latvijas zivju apstrādātāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Bosnija un Hercegovina, Jaunzēlande, Kolumbija, Korejas Republika un Libāna.  Palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz ASV, Honkongu, Kanādu, Izraēlu, Meksiku,  Mongoliju un Taivānu. No jauniem tirgiem visbūtiskāk (par 66%) pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Japānu. Diemžēl samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, Austrāliju, Ēģipti, Ķīnu, Maķedoniju, Serbiju, Šveici un Turciju. Vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Irāku, Panamu, Papua-Jaungvineju, Singapūru un  Somāliju.
 

2017. gada 9 mēnešos pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, jau otro gadu ierindojās ES valstis. 2017. gada 9 mēnešos ES valstu īpatsvars veidoja 61,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, taču salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu samazinājās par 0,3 procentu punktiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2017. gada 9 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 2,7% un par 1,7%. Jāatzīmē, ka būtiski pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm. Vislielākais pieaugums bija uz tādām valstīm, kā Zviedrija (par 18%), Vācija (par 16,7%) un  Dānija  (9%). Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austriju, Franciju,  Itāliju, Īriju, Spāniju un Somiju. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz ES austrumdaļas valstīm samazinājās  par 8,9%.  Vislielākais kritums bija Rumānijas (par 38%), Polijas (par 31%) un Ungārijas (par 28%) tirgū. Tomēr sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga uz Igauniju, Čehiju un Slovākiju, kā arī Bulgāriju,  bet pieaugums  nebija liels, lai kompensētu  būtisko zaudējumu iepriekšminētajos tirgos.
 

NVS valstu tirgus saglabāja otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā.  2017. gada 9 mēnešos sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz NVS valstīm saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, bet eksporta apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 5%. Taču NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā samazinājās gandrīz par 1% punktu un 2017. gada 9 mēnešos veidoja 25,1%. Krievijas noteiktā Latvijas zivju konservu eksporta aizlieguma rezultātā samazinājās, vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm – Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Turklāt samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem arī Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Savukārt Ukraina, Moldova un Armēnija, bija starp tām valstīm, uz kurām zivju konservu eksporta apjomi palielinājās, un pieaugums bija būtisks.
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis), salīdzinājumā ar 2016. gada 9 mēnešiem, palielinājās par 13%. Turklāt Latvijas zivju apstrādātājiem izdevās palielināt cenas savai produkcijai šajā reģionā, un tāpēc sagatavoto un konservēto zivju apmērs naudas izteiksmē palielinājās pat par 23%. Šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā palielinājās, un veidoja 13,2%.

 

2017. gada 9 mēnešos Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 55 pasaules valstīm.

 

 

Kā liecina statistikas dati, 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās samazinājās par 35% un veidoja 25,6 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmēra kritums nebija tik liels – 11,3%, un eksporta apmērs sasniedza 65,6 milj. EUR.
 

Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus noieta virzienus Latvijā ražotiem zivju konserviem. 2016. gadā Latvijas ražotāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Irāka, Lībija, Meksika, Panama, Papua-Jaungvineja, Slovēnija, un Taivāna. Jau otro gadu Latvija eksportē sagatavoto un konservēto zivju produkciju uz Ēģipti, Somāliju un Meksiku, taču eksporta apjomi uz šīm valstīm nebija lieli. No jauniem tirgiem visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Ķīnu. 2016.gadā eksporta apjoms uz Ķīnu 2,6 reizes pārsniedza 2015. gadā sasniegto apjomu, tomēr skaitliskā izteiksmē tas nebija būtisks un veidoja tikai 119 t. Tāpat 2016.gadā turpināja pieaugt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomi uz Serbiju un Japānu. 2016.gadā uz abām iepriekšminētām valstīm sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās pārsniedza 2015.gada rādītājus, attiecīgi 4,4 reizes un 1,5 reizes.
 

Šogad pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, pirmo reizi ierindojās ES valstis. 2016. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 55,4 % no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Ņemot vērā kopējo dramatisko lejupslīdošo tendenci sagatavoto un konservēto zivju eksportā, jāatzīmē, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 7,5% un par 11,8%. Jāatzīmē, ka vislielākais eksporta apjoma pieaugums bija uz ES rietumdaļas valstīm. Sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms gan tonnās, gan naudas izteiksmē palielinājās uz tādām valstīm, kā Austrija, Beļģija, Francija, Lielbritānija, Somija, Vācija un Zviedrija, bet eksporta apjomi uz Grieķiju, Itāliju, Nīderlandi, Portugāli un Spāniju – samazinājās. Starp ES austrumdaļas valstīm sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma kritums bija uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Čehija, Igaunija, Rumānija un Slovākija. Savukārt zivju konservu eksporta apjomi uz Kipru, Lietuvu un Poliju pieauga un kompensēja eksporta apjoma kritumu uz iepriekšminētām valstīm.
 

Neskatoties uz to, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu vislielākais kritums bija sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā uz NVS valstīm, NVS valstu tirgus ieņēma otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu zivju konservu eksporta apjoms tonnās un naudas izteiksmē uz NVS valstīm samazinājās par 65% un vienlaicīgi no 58% līdz 30,7% samazinājās NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā. Starp NVS valstīm 2016. gadā vislielākais zivju konservu eksporta apjoma kritums tonnās bija uz Krieviju (par 12 tūkst. t), kas bija saistīts ar Krievijas Federācijas lēmumu aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Turklāt Krievijas aizlieguma rezultātā samazinājās vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm. Latvijā ražotie zivju konservi vairs nenonāca Baltkrievijā un Kazahstānā, kā arī eksporta apjomi samazinājās uz tādām valstīm, kā Armēnija (par 42%) un Azerbaidžāna (par 75%). Turklāt būtiski samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem visās valstīs Vidusāzijas reģionā: Kirgizstānā (par 43%), Turkmenistānā (par 74%), Tadžikistānā (par 72%) un Uzbekistānā (par 14%). Starp NVS valstīm tikai Ukrainā pieprasījums pēc zivju konserviem no Latvijas palielinājās un pieaugums bija pietiekoši liels + 45%. 2016. gadā Ukraina ar 13,7% īpatsvaru Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomā ieņēma otro pozīciju starp Latvijas partneriem sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā, uzreiz aiz visām ES valstīm kopā ņemot.
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2015. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 9,6% un par 12,2%. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 8,3% (2015. g.) līdz 13,9% (2016. g.). Visvairāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Japānu (par 49,2%), Mongoliju (par 40,8%) un Izraēlu (par 9,3%).
 

Latvija visvairāk eksportēja sagatavoto un konservēto produkciju no brētliņām, sardīnēm un sardinellām (55,9% no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma), zivju konservus no makrelēm (20,4%), konservus no siļķēm (6,6%), konservus no lašiem (5,2%), kā arī konservus no citām zivīm, vēžveidīgajiem un moluskiem (11,9%).
 

Kopumā Latvija eksportēja sagatavotās un konservētās zivis uz 61 valsti.