Eksports

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports

2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 2,6% un par 5,2%. Latvija eksportēja 118,6 tūkst. t zivju produkcijas (bez konserviem) 133,1 milj. EUR vērtībā. Nozīmīgu daļu zivju produkcijas eksporta apjomā tradicionāli ieņēma Eiropas Savienības (ES) un pārējās trešās valstis (atskaitot NVS valstis). Jau vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Neskatoties uz to, ka 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm palielinājās, ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā samazinājās, bet samazinājums nebija būtisks. 2017. gada ES valstu īpatsvars veidoja 44,4%. 
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Polija un Igaunija – attiecīgi ar 12,8%, 9,9%, 6,2% un 5,6% īpatsvaru no kopējā Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma. 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, Latvija būtiski stiprināja savas pozīcijas Polijā, Lietuvā un Dānijā, tomēr zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Igauniju samazinājās par 12,5%. Turklāt samazinājās arī zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā  Čehija, Francija, Grieķija, Kipra, Spānija, Vācija un Zviedrija. Tai pat laikā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomi palielinājās uz Bulgāriju, Īriju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Somiju un Slovākiju. 2017. gadā Latvija sāka eksportēt zivju produkciju uz Austriju, Horvātiju  un Itāliju, bet eksporta apjomi nebija tik būtiski, lai ietekmētu kopējo zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu.
 

Otrajā vietā ar 42,8% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās pārējās trešās valstis (atskaitot NVS valstis), tomēr 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm samazinājās, bet kritums nebija būtisks – tikai 1,5% vai par 0,7 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejnieki pārtrauca sniega krabju zveju Ziemeļaustrumu Atlantijā un to eksportu uz Panamu un Honkongu, un vienlaikus palielināja  zivju nozvejas apjomus Marokas ūdeņos un līdz ar to  zivju produkcijas eksports no Latvijas zvejas kuģiem uz Maroku palielinājās par  13%. 2017. gadā uzlabojās situācija ASV un Norvēģijas  tirgos, kur  Latvija galvenokārt eksportēja mencas filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, kā Islande, Šveice, Taizeme un Vjetnama.
 

Neskatoties uz to, ka 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, zivju produkcijas eksports (bez konserviem) tonnās uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm  palielinājās par 25,3%, jau otro gadu saglabājās situācija, ka NVS valstis ar 12,8 % īpatsvaru Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomā ierindojās tikai trešajā vietā. Vēsturiski ir izveidojies, ka no NVS valstīm Latvija zivju produkciju galvenokārt eksportēja uz Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, Kazahstānu un Moldovu. Taču kopš 2014. gada augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo zivju produkcijas importam no Eiropas Savienības valstīm un Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja saldētus zvejas produktus, kā arī cita veida produkciju (sālīta, kūpināta, kulinārijas izstrādājumi u.c.) un, kuriem bija tiesības eksportēt zivju produkciju uz Muitas ūnijas dalībvalstīm, pilnībā pārtrauca zivju produkcijas eksportu uz Krieviju. Bez tam visu 2016. gadu, kā arī 2017. gada I pusgadu Latvijas zivju produkcija (bez konserviem) nebija pieprasīta arī Baltkrievijas tirgū. Situācija mainījās tikai 2017. gada 3. ceturksnī, kad Latvijas zvejnieki atsāka saldētas brētliņas eksportu uz Baltkrieviju. Pērnā gadā līderpozīcijā starp NVS valstīm ar 10,8 % īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 26,7% (par 2,7 tūkst. t), bet vienlaicīgi par 12% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas.  Labs potenciāls  Latvijas zivju produkcijas eksportam saglabājās Moldovas tirgū, kurā zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās par 6,5%. Turklāt 2017. gadā Latvija eksportēja zivju produkciju (bez konserviem) uz  Kazahstānu,   bet  eksporta apjomi uz šo valsti salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājās par 10%. Izmaiņas zivju produkcijas eksporta apjomā uz citam NVS valstīm nebija būtiski, lai ietekmētu Latvijas kopējo zivju produkcijas eksporta apjomu. 

2017. gadā Latvija visvairāk eksportēja atvēsinātas un saldētas brētliņas – 23,4% no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, atvēsinātas un saldētas reņģes un siļķes – 14,5%, kā arī saldētas okeāna zivis (stavrida, sardīne, makrele) – 42,2%. 
 

2017. gadā Latvijas uzņēmēji zivju produkciju (bez konserviem) kopumā eksportēja uz 45 valstīm.

 

 

Zivju konservu eksports

2017. gads ir trešais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu importa aizlieguma apstākļos.  Neskatoties uz to, 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,6% un par 11,6%. Sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms veidoja 27,3 tūkst. t, bet naudas izteiksmē tas sasniedza 73,2 milj. EUR. 
 

Pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu struktūrā nebija tik nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu, taču Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta tirgus savai produkcijai. 2017. gadā Latvijas zivju apstrādātāji sāka eksportēt sagatavotas un konservētas zivis un jūras produktus uz tādām valstīm, kā Bosnija un Hercegovina, Kolumbija, Libāna un Nigērija. Palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Honkongu, Kanādu,  Meksiku,  Mongoliju, Norvēģiju un Taivānu. No jauniem tirgiem visbūtiskāk (par 150t vai par 73%) pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Japānu. Diemžēl samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, ASV, Austrāliju, Ēģipti, Izraēlu, Ķīnu, Maķedoniju, Serbiju, Šveici un Turciju. Vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Horvātiju, Irāku, Makao, Panamu, Papua-Jaungvineju, Singapūru un  Somāliju. 
 

2017. gadā pirmajā vietā starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā, jau otro gadu ierindojās ES valstis. 2017. gadā ES valstu īpatsvars veidoja 58,6% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma, un salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 1,4 procentu punktiem. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 9,2% un par 10,4%. Jāatzīmē, ka būtiski pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES rietumdaļas valstīm, attiecīgi par 17% tonnās un par 20% naudas izteiksmē. Vislielākais pieaugums bija uz tādām valstīm, kā Zviedrija (par 22%) un Vācija (par 26%). Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Austriju, Franciju,  Grieķiju, Itāliju, Īriju, Nīderlandi, Spāniju un Somiju. Savukārt sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports tonnās uz ES austrumdaļas valstīm palielinājās tikai par 1,4%.Vienlakus sagatavoto un konservēto zivju  un jūras produktu eksports naudas izteiksmē pat samazinājās par 1%. Vislielākais kritums bija  Kipras ( 90%) Rumānijas (par 10%), Ungārijas (par 4%) un Polijas (par 2%)  tirgū. Tomēr sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi pieauga uz Igauniju, Čehiju, Lietuvu un Slovākiju, kā arī Bulgāriju, bet importa apjoma pieaugums nekompensēja  būtisko zaudējumu iepriekšminētajos tirgos.
 

NVS valstu tirgus saglabāja otro vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā.  2017. gadā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās uz NVS valstīm saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, bet eksporta apmērs naudas izteiksmē pat palielinājās par 4,5%. Taču NVS valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju konservu eksportā samazinājās par 1,9% procentu punktiem un 2017. gadā  veidoja 28,8%. Krievijas noteiktā Latvijas zivju konservu eksporta aizlieguma rezultātā samazinājās, vai vispār tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām Muitas ūnijas dalībvalstīm – Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Turklāt samazinājās pieprasījums pēc Latvijā ražotiem zivju konserviem arī Azerbaidžānā un Uzbekistānā. Savukārt Ukraina, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Moldova un Armēnija bija starp tām valstīm, uz kurām zivju konservu eksporta apjomi palielinājās. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās uz citām trešajām valstīm (atskaitot NVS valstis), salīdzinājumā ar 2016. gadu, palielinājās par 11%. Turklāt Latvijas zivju apstrādātājiem izdevās palielināt cenas savai produkcijai šajā reģionā, un tāpēc sagatavoto un konservēto zivju apmērs naudas izteiksmē palielinājās pat par 25%. Šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā palielinājās, un veidoja 12,6%. 

2017. gadā Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 56 pasaules valstīm.

 

Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 

2018. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,9% un par 9,4%. Zivju produkcijas eksporta apjoms tonnās veidoja 31,3 tūkst. t. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 35,8 milj. EUR. Vairākus gadus līderpozīciju zivju produkcijas eksportā saglabāja ES valstis. Taču šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, zivju produkcijas (bez konserviem) eksports tonnās uz ES valstīm samazinājās par 9,4 %, vienlaikus samazinājās ES valstu īpatsvars Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā no 49% (2017. g. I cet.) līdz 41,8%.
 

ES valstu vidū līderpozīcijas ieņēma četras valstis – Lietuva, Dānija, Polija un Igaunija – attiecīgi ar 10,1%, 9,8%, 6,8% un 6,0% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu Latvija stiprināja savas pozīcijas tikai Lietuvā, eksporta apjoms uz Igauniju saglabājās 2017. gada I ceturkšņa līmenī, toties zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Dāniju un Poliju samazinājās attiecīgi par 36% un 14%. Turklāt samazinājās zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz tādām valstīm, kā Bulgārija, Īrija, Kipra, Spānija un Vācija. Starp ES valstīm zivju produkcijas eksporta apjomi palielinājās uz Čehiju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Somiju  un Zviedriju. 
 

2018. gadā I ceturksnī līderpozīcijā ar 58,6% īpatsvaru no Latvijas kopējās zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās trešās valstis (ieskaitot NVS valstis), un šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni zivju produkcijas eksporta apjoms uz šīm valstīm palielinājās par 22,5% vai par 3,3 tūkst. t. Tas galvenokārt izskaidrojums ar to, ka Latvijas zvejniekiem palielinājās iespējas zvejot zivis Mauritānijas ūdeņos. Zivju produkcijas eksports uz Mauritāniju palielinājās par 37,7%.  Mauritānijas īpatsvars  veidoja 35,2%  Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjomā.
 

Vienlaikus uzlabojās situācija Norvēģijas tirgū – šī gada I ceturksnī Latvija būtiski, par 18%, palielināja zivju produkcijas eksportu uz Norvēģiju. Galvenokārt uz Norvēģiju Latvija eksportēja mencas filejas. Turklāt Latvija nelielos apjomos sāka eksportēt zivju produkciju uz tādām valstīm, ka Bosnija un Hercegovina, Japāna, Singapūra, Saūda Arābija un Turcija, bet eksporta apjomi uz iepriekšminētām valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu kopējo Latvijas zivju produkcijas (bez konserviem) eksporta apjomu. 
 

Šī gada I ceturksnī otrajā vietā starp trešajām valstīm ar 19,3% īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjoma ierindojās Ukraina. Zivju produkcijas eksporta apjoms uz Ukrainu salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu palielinājās par 7%, bet vienlaicīgi par 4% samazinājās eksportētas zivju produkcijas cenas. 
 

Zivju produkcijas eksports uz Muitas ūnijas valstīm šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu samazinājās un veidoja tikai 1% no Latvijas kopējā zivju produkcijas ( bez konserviem) eksporta apjoma. Zivju produkcija tika eksportēta tikai uz Kazahstānu un Baltkrieviju, bet pieprasījums Kazahstānas tirgū samazinājās vairāk nekā par pusi. Turklāt zivju produkcijas (bez konserviem) eksports uz Moldovu palielinājās 3 reizes.

2018. gada I ceturksnī Latvijas uzņēmēji zivju produkciju kopumā eksportēja uz 34 valstīm.

 

Zivju konservu eksports

2018. gads ir ceturtais gads, kad Latvijas zivju apstrādes sektora uzņēmumi strādā Krievija Federācijas zvejas produktu embargo un zivju konservu aizlieguma apstākļos.  Kā liecina statistikas dati, 2018. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms tonnās palielinājās par 19,6% un veidoja 6,9 tūkst. t. Savukārt naudas izteiksmē sagatavoto un konservēto zivju eksporta apmērs pieauga par 15% un eksporta vērtība sasniedza 18,6 milj. EUR. 
 

Latvijas zivju apstrādātāji turpināja dažādot savu eksporta tirgu un aktīvi meklēja jaunus maksātspējīgus noieta virzienus savai produkcijas. 2018. gadā I ceturksnī Latvijas zivju apstrādātāji stiprināja savas pozīcijas ASV, Gruzijas un Moldovas tirgū. Visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Ukrainu un Azerbaidžānu, attiecīgi par 450 t un 120 t. No jauniem tirgiem visvairāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Kanādu – šī gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu eksporta apjoms palielinājās vairāk nekā 10 reizes un gandrīz pietuvinājās 2017. gada apjomam. Pārmaiņas sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportā uz iepriekš minētajām valstīm bija diezgan nozīmīgas, lai būtiski ietekmētu Latvijas zivju konservu eksporta apjomu. Turklāt palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, Austrāliju, Ķīnu, Taivānu, Serbiju, Norvēģiju un Maķedoniju. Kaut gan eksporta apjomi un šīm valstīm nebija būtiski. Diemžēl šogad samazinājās sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Jaunzēlandi, Japānu, Izraēlu un Mongoliju. Vienlaikus Latvija pārtrauca sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksportu uz Ēģipti, Honkongu, Kolumbiju un Lībiju. 
 

Pirmo vietu starp valstu grupām, kuras dominēja Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā jau trešo gadu, saglabāja ES valstis. Šogad sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoms uz ES valstīm salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 6,9% un par 7,2%. Taču salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni ES valstu īpatsvars samazinājās par 6,7 procentu punktiem un veidoja 56,7% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoma. Jāatzīmē, ka šogad visbūtiskāk pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksports uz ES austrumdaļas valstīm. Galvenokārt pieauga sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomi  uz Poliju, Slovākiju un Ungāriju, un tas kompensēja zivju konservu eksporta apjoma kritumu uz tādam valstīm kā, Bulgārija, Čehija, Lietuva un Rumānija. Savukārt eksporta apjoma pieaugums uz ES rietumdaļas valstīm bija pavisam neliels – tikai 1,7% tonnās un 4,2 % naudas izteiksmē. Starp ES rietumdaļas valstīm vislielākais eksporta apjoma kritums bija Dānijas (par 51%) un Zviedrijas (par 19%) tirgū. Taču neskatoties uz šo ievērojamo eksporta apjoma kritumu, sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjoma pieaugums uz tādam valstīm, kā Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Spānija, Somija un Vācija, ne tikai kompensēja eksporta apjoma kritumu uz Dāniju un Zviedriju, bet pat pozitīvi ietekmēja sagatavoto un konservēto zivju kopējo eksporta apjomu uz ES rietumdaļas valstīm. 
 

Sagatavoto un konservēto zivju eksports uz trešajām valstīm (ieskaitot NVS valstis) salīdzinājumā ar 2017. gada I ceturksni būtiski palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē, attiecīgi par 41,6% un par 42,4%. Vienlaikus palielinājās šo valstu īpatsvars Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju eksporta apjomā no 36,6% (2017. g. I cet.) līdz 43,3%. 
 

Krievijas aizlieguma rezultātā gandrīz tika pārtraukts sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports uz Muitas ūnijas dalībvalstīm. Šogad Muitas ūnijas valstu īpatsvars veidoja mazāk nekā 1% no Latvijas kopējā sagatavoto un konservēto zivju apjoma. Zivju konservi bija eksportēti tikai uz Armēniju. 
 

Tajā pašā laikā Azerbaidžāna, Moldova un Turkmenistāna arī bija starp tām NVS valstīm, uz kurieni zivju konservu eksporta apjomi palielinājās. Savukārt pieprasījums Uzbekistānā pēc Latvijā ražotiem konserviem samazinājās. 
 

Starp citām trešajām valstīm visbūtiskāk palielinājās sagatavoto un konservēto zivju eksports uz Ukrainu (par 53% vai par 450 t). Šobrīd Ukraina ar 19% īpatsvaru ieņēma otro vietu aiz ES valstīm Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjomā. 

 

2018. gada I ceturksnī Latvija sagatavotās un konservētās zivis eksportēja uz 47 valstīm.