ZM: ministrs K.Gerhards Briselē aizvadījis nozīmīgas tikšanās ar trīs ES komisāriem

ZM: ministrs K.Gerhards Briselē aizvadījis nozīmīgas tikšanās ar trīs ES komisāriem

Šī gada 18. martā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksmē Briselē (Beļģijā), kur dalībvalstu ministri diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk - KLP) reformas paketi pēc 2020. gada, kā arī ES Bioekonomikas stratēģiju. Aizvadītas arī nozīmīgas tikšanās ar trīs ES komisāriem -  ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu (Phil Hogan), ar vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vella (Karmenu Vella), kā arī ar veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti (Vytenis Andriukaitis).

 

Dienas pirmajā pusē norisinājās ministra tikšanās ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, kuras ietvaros ministrs skaidroja to, ka jaunajai KLP Latvijā jābūt ne tikai ar pietiekamu finansējumu, bet arī ar tādiem nosacījumiem, kas atbilst Latvijas vietējiem apstākļiem. Tas ir īpaši svarīgi, ieviešot dažādas ar vides aizsardzību saistītas metodes un nosacījumus, piemēram, attiecībā uz mitrzemju un ar kūdru bagāto augšņu aizsardzību. Komisārs F.Hogans pauda, ka izprot situāciju, un aicināja KLP sarunu gaitā iesniegt priekšlikumus.  

 

Savukārt Padomes sanāksmē ministrs K.Gerhards uzsvēra Latvijai būtisko jautājumu par KLP budžeta apjomu, ko nepieciešams palielināt, lai tas atbilstu godīgas konkurences un lauku līdzsvarotas attīstības vajadzībām. Tika norādīts arī uz to, ka nepieciešams nākamajā plānošanas periodā noteikt lielākas dalībvalstu iespējas maksāt saistītos maksājumus, lai atbalstītu tieši ražojošās lauku saimniecības, kas nodrošina nodarbinātību un dzīvošanu valsts reģionos.

 

Pēcāk norisinājās tikšanās arī ar vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vella. Diskusijas ietvaros ministrs uzsvēra Latvijas īpašās intereses attiecībā uz Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fondu un zvejniecības kontroles nosacījumiem, par kuriem pašlaik notiek aktīvas diskusijas ES. “Latvijas zvejniekiem ir jābūt iespējām atbalstīt flotes modernizāciju, tādēļ būtu jāveic izmaiņas EK piedāvātājā priekšlikumā, un Latvija turpinās aizstāvēt viedokli, ka iespēja modernizēt zvejas kuģus, ir jāparedz,” sacīja ministrs. Attiecībā uz kontroles nosacījumiem ministrs īpaši atzīmēja to, ka tiem jābūt samērīgiem, jo moderno tehnoloģiju ieviešana ne tikai prasa sākotnējās investīcijas, ko iespējams līdzfinansēt no fonda, bet arī šīs sistēmas uzturēšanu, šim slogam ir jābūt samērīgam. 


Dienas otrajā pusē norisinājās tikšanās ar veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti. Ministrs un komisārs vienojās, ka Zemkopības ministrija un Eiropas komisija turpinās aktīvu sadarbību, lai pamatotu Latvijas viedokli attiecībā uz dioksīnu pieļaujamiem līmeņiem zivīs, lai nodrošinātu kā pārtikas drošumu, tā arī zvejnieku iespējas zivis izmantot pārtikā arī turpmāk. Tam par pamatu būs pētījumi, ko veiks Latvijas eksperti, izmantojot datus par kopējo pārtikas grozu, un to, cik daudz tajā ir zivis. Līdzīgi pētījumi arī iepriekš ir palīdzējuši Latvijai aizstāvēt savu nostāju ES pārtikas nekaitīguma normu noteikšanā tā, lai tās būtu samērīgas gan no patērētāju, gan ražotāju puses.
 _____________________________

Informāciju sagatavoja: Santa Vaļuma,
zemkopības ministra padomniece
Tālrunis: 20222000
E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    25.03.2019