Mikroliegumi un īpaši aizsargājamie meža iecirkņi

Mikroliegumi ir teritorijas, kuras veido, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Mikroliegumus var veidot arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja funkcionālās zonas nenodrošina aizsargājamās sugas vai biotopa aizsardzību.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu (16.03.2000) VMD izdala mikroliegumus meža zemēs. Izņēmums ir dabas rezervāti un nacionālie parki, kur mikroliegumus veido Dabas aizsardzības pārvalde. Mikroliegumu izveidošanas kārtību un aizsardzību nosaka MK 18.12.2012. noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu". Veidojot mikroliegumus īpaši aizsargājamām putnu sugām, tiek izdalītas arī buferzonas.

VMD meža zemēs 2014. gadā izveidoja 72 mikroliegumu ar kopējo platību 843 ha, no tiem 60% jeb 43 mikroliegumi valsts mežos ar kopējo platību 557 ha.

VMD mikroliegumus sāka veidot 2000.gadā, kopš tā laika ir 2228 spēkā esoši mikroliegumi ar kopējo platību 40592 ha no tiem 1294 mikroliegumi (35656 ha, neskaitot buferzonas) izveidoti īpaši aizsargājamām putnu sugām, pārējie 934 (4,9 tūkst. ha) - īpaši aizsargājamiem biotopiem, augiem, kukaiņiem u.c.. Pēc platības 91 % mikroliegumu izveidoti valsts mežos, 9 % - pārējos mežos (fizisku un juridisku personu privātie, juridiskie, pašvaldību).  Trīs putnu sugu (mazais ērglis, melnais stārķis un mednis) mikroliegumu platība meža zemēs sastāda 74% no kopējās mikroliegumu platības, kā arī mikroliegumu skaits - 42%.

Īpaši aizsargājami meža iecirkņi (ĪAI) tika veidoti 90-tajos gados īpaši aizsargājamu sugu, bioloģiski nozīmīgu biotopu un kultūrvēsturisku vietu aizsardzībai. Īpaši aizsargājami meža iecirkņi tika izdalīti, balstoties uz likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" un MK noteikumiem Nr. 132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu". Īpaši aizsargājamu meža iecirkņu veidošana tika pārtraukta ar brīdi, kad spēku zaudēja iepriekš minētie normatīvie akti un stājās spēkā MK 08.05.2001. noteikumi Nr. 189 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā", vēlāk MK 18.12.2012. noteikumi Nr. 936 "Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā". Noteikumi nosaka tos iecirkņu veidus, kuriem ir saimnieciskās darbības ierobežojumi līdz to izvērtēšanai atbilstoši mikroliegumu veidošanas kritērijiem.

Veicot atkārtotu meža inventarizāciju, meža īpašnieks var neizvērtēt īpaši aizsargājamā meža iecirkņa atbilstību mikrolieguma statusam. Šādā gadījumā īpaši aizsargājamu meža iecirkni Meža valsts reģistrā saglabā kā bioloģiski vērtīgu mežaudzi.