Meža atjaunošana

 

Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana, mežu atjaunojot sējot vai stādot, vai veicinot dabisko atjaunošanos, ja tā norit ar dotajiem augšanas apstākļiem atbilstošām koku sugām.

   

Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, 2017.gadā Latvijā kopā atjaunoti 40,4 tūkst. ha meža, no kuriem valsts mežā atjaunoti 15,3 tūkst. ha,  pārējo īpašnieku mežā atjaunoti – 25,1 tūkst. ha.  2017.gada atjaunošanas apjomi ir par 1,8 tūkst. ha lielāki kā 2016.gadā,  tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

 

2017.gadā mežs sējot un stādot atjaunots 13,0 tūkst. ha platībā (32 % no atjaunotās meža kopplatības); valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 7,8 tūkst. ha (51 %), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,2 tūkst. ha, kas ir 21 % no kopējās 2017.gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.

   

Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām, saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni 2017.gadā Latvijā ar skuju kokiem atjaunoti 13,6 tūkst. ha jeb 34 % no atjaunotās kopplatības (egle – 19 %, priede – 15 %), bet ar lapu kokiem 26,8 tūkst. ha jeb 66% no atjaunotās kopplatības. Galvenās lapu koku sugas ir bērzs – 12,0 tūkst. ha (30 %), apse- 7,4 tūkst. ha (18%), baltalksnis 5,8 tūkst. ha (14%). Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas. Valsts mežos 49 % platību ir atjaunotas ar skuju kokiem (t.sk. egle 20%, priede 29%), ar lapu kokiem 51%, (t.sk. bērzs- 30%, apse 15%). Pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunotas 24% platības (t.sk. egle – 18% un priede – 6%), pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (30 %), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (20 %) un baltalksnis (22 %).

 

Ar 2015.gadu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros neproduktīvu mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām  ir pieejams valsts un Eiropas Savienības finansējums atbalsta pasākumā „Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā”. Meža īpašnieki 2017. gadā  izmantojuši atbalstu 910 ha neproduktīvu, mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un 155 ha  meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām.

 

VMD iesaka privāto mežu īpašniekiem savlaicīgi – jau vienlaikus ar mežizstrādes darbu plānošanu – plānot meža atjaunošanas darbus: izvērtējama augsnes sagatavošanas nepieciešamība un jāizvēlas meža atjaunošanas paņēmiens. Plānojot meža atjaunošanu sējot vai stādot, laikus jāpasūta meža stādāmais materiāls.