Biežāk uzdotie jautājumi

J: Vai ciršanas pieteikumu var izteikt mutiski?

A:Nē, pieteikums ir rakstisks dokuments kurā meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norāda, kādu saimniecisko darbību un cik lielā apmērā viņš mežā vēlas veikt.

Pieteikums jāaizpilda noteikta parauga veidlapā, kuru var saņemt mežniecībā, kura uzrauga meža apsaimniekošanu pagastā
 
J: Kas ir ciršanas apliecinājums?
 A:Apliecinājums ir Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju. Tādēļ pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas vienmēr izņemiet apliecinājumu.

Apliecinājumu Jums neizsniegs, ja nebūsiet ievērojuši kādu ML 12.panta otrās daļas nosacījumiem.

 
Mežniecībai, mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, Jums jāizsniedz apliecinājums vai rakstisks atteikums.

J:Kādām darbībām mežā vajag saņemt apliecinājumu?

A:   Apliecinājums ir nepieciešams:

- koku ciršanai;

 

J: Vai koku ciršanai vienmēr ir nepieciešams izņemt ciršanas apliecinājumu?

A:  Ir daži izņēmuma gadījumi, kad ciršanas apliecinājums nav nepieciešams:

 - apliecinājums nav nepieciešams ML 12.panta pirmās daļas noteiktajā gadījumā.
 

J: Ar kādiem ciršu veidiem atļauta koku ciršana mežā?

A:Koku ciršanu mežā var veikt izmantojot vairākus ciršu veidus:

Galvenā cirte - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas. Galvenās cirtes veikšanai ir vairāki aprobežojumi.

Kopšanas cirte - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai. Kopšanas cirtes veikšana ir atkarīga no mežaudzes šķērslaukuma.

Sanitārā cirte - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos koku izciršanai.

Rekonstruktīvā cirte - cērt neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Cita cirte - cirte meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, kā arī pēc meža

zemes transformācijas.

 
 

J: Cik vecai jābūt audzei, lai to varētu nocirst galvenajā cirtē?

A:   Galvenās cirtes vecums ir mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē.

Saskaņā ar Meža likumu, galvenās cirtes vecums gados atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas un bonitātes ir šāds:
 

Valdošā koku suga

Bonitāte*`

 

 

 

I un augstāka

II-III

IV un zemāka

Ozols

101

121

121

Priede un lapegle

101

101

121

Egle, osis un liepa

81

81

81

Bērzs

71

71

51

Melnalksnis

71

71

71

Apse

41

41

41

 

Bonitāte ir cilvēku radīta iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā. Audzes bonitātes apzīmēšanai lieto ciparus no 1 līdz 5 (parasti lieto romiešu ciparus). Augstākā bonitāte ir 1, zemākā- 5. Bonitāti konkrētai audzei Jūs varat atrast meža inventarizācijas dokumentos.

J: Vai galvenajā cirtē ir iespēja nocirst kokus kuri ir resni, bet nav sasnieguši galvenās cirtes vecumu?

A:

Jā, ja audze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Galvenās cirtes caurmērs ir mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas.

Metodika, pēc kuras nosaka, vai konkrētā audze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, ir aprakstīta Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs".

Saskaņā ar šiem noteikumiem, galvenās cirtes caurmērs centimetros atkarībā no mežaudzes valdošās koku sugas un bonitātes ir šāds:

 

.k.

Valdošā koku suga

Bonitāte

Ia

I

II

III

valdaudzes vidējais caurmērs (centimetros)

1.

Priede

39

35

31

27

2.

Egle

31

29

29

27

3.

Bērzs

31

27

25

22

 

J: Ko darīt ja audze vēl nav sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai caurmēru, bet tajā ir ļoti daudz bojātu koku?

A:

Gadījumos, ja audze ir nopietni cietusi no kaitēkļiem vai citiem faktoriem, pastāv iespēja to nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Lai saņemtu sanitāro atzinumu Jums jāgriežas mežniecībā, kura uzrauga meža apsaimniekošanu Jūsu pagastā.

 

J: Kas ir audzes šķērslaukums un kā to izmērīt?

A: Par audzes šķērslaukumu sauc viena hektāra platībā augošu koku stumbru šķērslaukuma summu (kvadrātmetros) 1,3 m augstumā no sakņu kakla (1.att.). Meža inventarizācijā audzes šķērslaukuma apzīmēšanai tiek lietots burts G. Būtībā, audzes šķērslaukums raksturo, cik lielu platību no konkrētā zemes gabala aizņem koki ar saviem stumbriem, kā konkrētajā audzē tiek izmantota augšanas telpa.

1.attēls. audzes šķērslaukums

 

Audzes šķērslaukumu var noteikt vairākos veidos:

1. Izmērot caurmēru visiem audzes kokiem (audzi izdastojot):

Visiem audzes kokiem tiek izmērīts caurmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla, tad izmantojot 1. izteiksmi tiek aprēķināts katra koka šķērslaukums un audzes šķērslaukumu iegūst saskaitot visu audzes koku šķērslaukumus kopā.

g = pd2/4, kur
g - koka stumbra šķērslaukums 1,3 m augstumā, m2;
p - konstante (3,14);
d - izmērītais caurmērs, m.

Caurmēra mērīšana visiem audzes kokiem prasa ļoti daudz laika, tādēļ daudz ērtāk ir noteikt audzes šķērslaukumu atsevišķās audzes vietās (parauglaukumos). Metodika ir noteikta 21.06.2016 MK noteikumos NR. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi 5.pielikumā.


2.attēls. audzes "dastošana".

2. Parauglaukumu metode.

Šīs metodes pamatā ir princips, ka audzes šķērslaukums tiek mērīts atsevišķās, audzei raksturīgās vietās, un mērījumu rezultātu iegūtā vidējā vērtība tiek attiecināta uz visu audzi. Viena no izplatītākajām metodēm ir austriešu mežsaimniecības inženiera Valtera Biterliha 1948. gadā ieteiktais šķērslaukuma noteikšanas princips. Saskaņā ar V.Biterliha metodi, audzes šķērslaukumu nosaka, vizējot no konkrētas vietas (parauglaukuma centra) uz visiem apkārtējiem kokiem 1,3 m augstumā veicot pilnu apgriezienu (3600). Vizēšanai izmanto instrumentu ko sauc par Biterliha lineālu. Vienkāršots Biterliha lineāls sastāv no noteikta garuma neelastīgas auklas, kuras galā piestiprināts vizējamais rāmītis, kurā izveidots atbilstoša lieluma izgriezums (vizējamā sprauga).


 

3.attēls. Biterliha vizieris.


Šādu instrumentu Jūs varat izgatavot paši mājas apstākļos. Paņemiet plastmasas (finiera) plāksnīti, precīzi izzāģējiet tajā vizējamo spraugu. Plāksnīti piesieniet pie neelastīgas auklas. Galvenais, kas jāievēro izgatavojot šādu instrumentu - vizējamā rāmīša izgriezuma platuma (a) un lineāla (auklas garums + rāmīša biezums) garuma (b) attiecībai jābūt 1:50 (3.att.). Piemēram, ja auklas garums ir 70 cm, tad vizējamā rāmīša izgriezuma platumam jābūt 14 mm.

1. iezīmē parauglaukuma centru;
2. izvēlas kādu raksturīgu koku ar kuru sākt uzskaiti, vēlams arī atzīmēt 1,3 m atzīmi uz koka stumbra;
3. nostājas parauglaukuma centrā un turot aukliņas brīvo galu pie acs un vizējamo rāmīti izstieptā rokā, sāk vizēt (skatīties caur vizējamo rāmīti) uz apkārtējiem kokiem;
4. uzskaitītie tiek visi tie koki, kuru stumbri 1,3 m augstumā ar savu resnumu aizpilda visu vizējamā rāmīša izgriezuma platumu:

-) ja koka stumbrs izskatās resnāks par vizējamā rāmīša izgriezuma platumu (4.att. C), tad tas tiek fiksēts kā 1 šķērslaukuma m2;

-) ja koka stumbrs sakrīt ar vizējamā rāmīša izgriezuma platumu (4.att. B), tad tas tiek uzskaitīts kā 0,5 m2;

-) ja koka stumbrs ir šaurāks par vizējamā rāmīša izgriezuma platumu (4.att. A), tad tas netiek uzskaitīts;

5. saskaitot kopā visus uzskaitītos kokus, iegūst audzes šķērslaukumu m2 uz hektāra.

4.attēls. Biterliha viziera pielietošana nosakot audzes šķērslaukumu.

Atcerieties!

-) Audzes šķērslaukumu uzskaitiet katram audzes stāvam atsevišķi;
-) Nosakot audzes šķērslaukumu, pārliecinieties, vai koki nav izvietojušies viens aiz otra un vai tiek uzskaitīti visi atbilstoša resnuma koki;
-) Vizējot uz kādu koku, nemainiet savu pozīciju attiecībā pret parauglaukuma centru;
-) Ja gribiet pārliecināties, vai esat pareizi uzskaitījis kokus nosakot šķērslaukumu, izmēriet attālumu no parauglaukuma centra līdz kokam (5.att.), izmēriet koka caurmēru. Ja izmērītais attālums metros ir mazāks par pusi no koka caurmēra centimetros, tad šāds koks uzskaitāms kā 1m2. Ja izmērītais attālums ir vienāds ar pusi no koka caurmēra, tad šāds koks uzskaitāms par 0,5m2. Ja izmērītais attālums ir lielāks par pusi no koka caurmēra, tad šādu koku neuzskaita;
-) Audzes šķērslaukumu nosaka vairākās audzes vietās;
-) Parauglaukums no parauglaukuma un no audzes malas nedrīkst atrasties tuvāk par attālumu, ko iegūst resnākā koka caurmēru izdalot ar 2.

Piemērs: Ja resnākā koka caurmērs ir 32 cm, tad attālumam jābūt ne mazākam par 16 m.

5. attēls. Mērīšana nosakot audzes šķērslaukumu

 

Šķērslaukuma pielietošana mežsaimniecībā

Jūsu mežā augošo audžu šķērslaukumu būtu lietderīgi zināt, jo:

1) Meža likumā ir lietoti termini minimālais šķērslaukums un kritiskais šķērslaukums. Meža īpašniekam ir jāzin, kādu cirtes veidu viņš drīkst veikt.

Kopšanas cirte

Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu. Minimālais šķērslaukums ir tāda audzes šķērslaukuma skaitliskā vērtība, kāda nepieciešama, lai vispār būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība. Minimālā šķērslaukuma skaitliskā vērtība ir atkarīga no koku sugas un koku augstuma.

Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Meža likumā ir lietots jēdziens - kritiskais šķērslaukums. Kritiskais šķērslaukums ir tāda audzes šķērslaukuma skaitliskā vērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama audzes apmierinoša attīstība un audze ir atjaunojama. Tas nozīmē, ja Jūsu mežā kādas audzes šķērslaukums ir zem kritiskās vērtības, tad šādu audzi Jums kā īpašniekam nav lietderīgi turēt no zemes izmantošanas viedokļa un nepieciešams veikt šās platības atjaunošanu.

Sanitārā cirte

Ja aplūkotu minimālā un kritiskā šķērslaukuma skaitliskās vērtības, būtu redzams, ka starp šīm vērtībām pastāv kāda starpzona. Audzes, kurās šķērslaukums atrodas zonā starp minimālo un kritisko, galvenās cirtes vecumā vairs nedos tādu koksnes ražu, kādu būtu iespējams iegūt no audzēm kurās šķērslaukums ir virs minimālā šķērslaukuma robežas, tomēr arī šādas audzes ir lietderīgi audzēt līdz galvenās cirtes vecuma sasniegšanai. Ja šādās audzes nepieciešams izcirst slimību, kaitēkļu vai kā citādi bojātos kokus, veicama sanitārā cirte.


2) Zinot šķērslaukumu, meža īpašnieks var noteikt, cik daudz koksnes ir viņa mežā.

Mežā, ražu raksturojošs lielums, ir uzkrātie koksne kubikmetri. Mežsaimniecībā to sauc par audzes krāju un apzīmē ar burtu M. Audzes krāju veido atsevišķu koku tilpumu (V) summa. Ja kokam būtu cilindra forma, tad tā tilpuma noteikšana būtu vienkārša. Tomēr koks, atšķirībā no cilindra, virzienā uz galotni paliek tievāks. Apstrādājot pētījumu rezultātus, zinātnieki ir aprēķinājuši koeficientus, kurus pareizinot ar cilindra tilpumu, iegūstams koka stumbra tilpums. Šie koeficienti ir nosaukti par veidskaitļiem un tos apzīmē ar burtu F. Zinot veidskaitļus, un izmērot kokiem augstumu (H) un šķērslaukumu, varam izrēķināt gan viena koka tilpumu, gan visas audzes krāju (2.izteiksme).

M=GxHxF , kur            (2)
M - audzes kopējā krāja m3;
G - audzes šķērslaukums, m2;
H - audzes vidējais augstums, m.

Lai atvieglotu aprēķinu veikšanu, ir ieviests jēdziens - audzes veidaugstums, kas ir audzes vidējā augstuma H un veidskaitļa F reizinājums HF. Veidaugstuma vērtības ir apkopotas tabulās un tās ir atkarīgas no koku sugas un audzes vidējā augstuma. Tādējādi praktiski nosakot audzes šķērslaukumu un pareizinot to ar tabulās nolasīto veidaugstumu, iegūstam audzes krāju uz hektāra.

3) Meža īpašnieks var izrēķināt, cik daudz koksnes kopjot mežu viņš var izcirst, un kā kopt savu mežu tā, lai tas dotu vairāk koksnes un lielāku peļņu.

Kopjot mežu mēs izcērtam augšanā atpalikušos, slimību un kaitēkļu bojātos, nekvalitatīvos kokus, tā atbrīvodami augšanas telpu audzes labākajiem kokiem, kuri dos maksimālo koksnes ražu un labumu meža īpašniekam ražas novākšanas brīdī.

Latvijas mežzinātnieki ir izstrādājuši meža kopšanas modeļus, pēc kuriem kopjot mežu var palielināt tā produktivitāti un iegūt augstu koksnes ražu. Izcērtot kokus kopšanas cirtē, mežaudzes šķērslaukuma skaitliskā vērtība samazināsies. Zinātnieki ir izstrādājuši tabulas kurās ir norādītas optimālās audzes šķērslaukuma vērtības, kādām jābūt audzē pēc kopšanas cirtes veikšanas. Nolasot tabulā optimālā šķērslaukuma vērtību, un zinot konkrētās audzes šķērslaukumu un veidaugstumu, varam izrēķināt kopšanas cirtē izcērtamo šķērslaukuma un krājas apjomus.

Piemērs: 40 gadus vecā priežu tīraudzē šķērslaukums ir 22 m2/ha. Kopšanas modeļu tabulās nolasītā optimālā audzes šķērslaukuma vērtība ir 16 m2/ha un veidaugstumu tabulās nolasītā veidaugstuma vērtība HF ir 7,0. Kopšanas cirtē izcērtamais šķērslaukuma apjoms ir 22-16=6m2/ha un izcērtamā krāja 6x7=42m3.
 
J: Kādas audzes var atzīt par neproduktīvām?

A:   Neproduktīva mežaudze:

- priežu, egļu vai bērzu mežaudzi, kurā pēc 40 gadu sasniegšanas apses, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;

- priežu mežaudzi, kurā pēc 70 gadu sasniegšanas bērza, baltalkšņa, blīgznas un citu vītolu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;

- egļu mežaudzi 30 līdz 60 gadu vecumā ar vismaz 80 procentu egļu īpatsvaru no koksnes krājas, ja mežaudze vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

- pēdējo piecu gadu vidējais vienas gadskārtas platums mežaudzes vidējam kokam pēc caurmēra ir mazāks par diviem milimetriem;

- koka caurmēra un pēdējo piecu gadskārtu vidējā platuma lineārās sakarības koeficients, kas raksturo mežaudzes strukturēšanos (regresijas koeficients), nav lielāks par 0,30;

- sakarības rādītājs, kas raksturo koksnes pieauguma atšķirības vienāda caurmēra kokiem (korelācijas koeficients), nav lielāks par 0,60;

- mežaudzi līdz sešu metru augstumam, kurā vairāk nekā 60 procentu koku ir meža dzīvnieku, kaitēkļu, stumbra vai sakņu slimību bojāti;

 

 

J: Kas ir pārskats un par kādām darbībām tas jāiesniedz?

 

A: Pārskats ir rakstisks dokuments, ar kuru meža īpašnieks informē mežniecību par savā mežā veikto mežsaimniecības darbību.

Pārskatu var iesniegt tūlīt pēc saimnieciskās darbības pabeigšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākoša gada 1.februārim.

Pārskats ir jāiesniedz par šādām darbībām:

- par meža atjaunošanu;

- par meža ieaudzēšanu;

- par jaunaudžu kopšanu;

- par koku ciršanu saskaņā ar saņemto CA.