Atmežošana

Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības.

Atmežošana - personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.

 

Meža likuma 41. panta pirmajā daļā likumdevējs ir definējis gadījumus, kad meža platību atmežo, ja tas nepieciešams:

  • būvniecībai,
  • derīgo izrakteņu ieguvei,
  • lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai,
  • īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai,
  • valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās

un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus (turpmāk – kompensācija).

 

2013.gada 1.janvārī spēkā stājušies Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr.889) un 2013.gada 8.martā spēkā stājušies Ministru kabineta 2013.gada 5.marta noteikumi Nr.118 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai”.

 

Īpašumam, kurā ierosināta atmežošana, nepieciešama spēkā esoša meža inventarizācija, kas veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti (MK noteikumu Nr.889 13.punkts).

 

VMD virsmežniecību kompetence atmežošanas procesā saistīta tikai ar atmežošanas kompensācijas (kompensācija valstij par izdevumiem, saistītiem ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu) noteikšanu un koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanu (ja koku ciršana ir nepieciešama).

 

Mežā iecerētās būvniecības gadījumā vai plānojot ierīkot mežā lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kompetentā institūcija, kura izdod administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt minētās darbības, ir vietējā pašvaldība, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr.889 10.1. un 11. punktu nosūta pieprasījumu kompensācijas aprēķinam (turpmāk - pieprasījums) VMD virsmežniecībai.

 

Ja mežā plānots veikt derīgo izrakteņu ieguvi, pieprasījumu saskaņā ar MK noteikumu Nr.889 10.2. un 11. punktu VMD iesniedz meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai to pilnvarota persona. Par kompetentas institūcijas akceptu šajā gadījumā uzskatāms saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumiem Nr.570 „Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” izstrādāts un ar Valsts vides dienestu saskaņots Derīgo izrakteņu ieguves projekts.

Kompensācijas apmaksa personai jāveic:

  1. pirms kompetentā institūcija izdevusi administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības mežā ierīkot lauksaimniecībā izmantojamu zemi;
  2. pēc tam, kad būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama;
  3. pirms saņemts koku ciršanas apliecinājums cirtei vai pirms to atļauto darbību uzsākšanas, kuru rezultātā platība tiek atmežota (gadījumos, kad koku ciršanas apliecinājums nav nepieciešams), ja mežā plānots veikt derīgo izrakteņu ieguvi vai MK noteikumu Nr.889 20.punktā minētajā gadījumā.
     

Ja atmežošana veikta, bet nav samaksāta kompensācija, VMD no meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā (MK noteikumu Nr.889 19. punkts).

 

Lai varētu samazināt kompensācijas apmēru, atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos var pilnībā vai daļēji kompensēt, ieaudzējot mežu (izņemot plantācijas mežu) (turpmāk – kompensējamā mežaudze). Atmežošanas ierosinātājs pats var izvēlēties meža ieaudzēšanas vietu (savu vai citas personas īpašumu (tādā gadījumā iesniedzot VMD atmežojamās zemes īpašnieka un kompensējamās mežaudzes īpašnieka rakstveida vienošanos, ka mežaudze tiek izmantota par kompensējamo mežaudzi)) ar nosacījumu, ka ieaudzētā meža platībai jābūt ne mazākai par 0,1 hektāru.

 

Par kompensējamo mežaudzi atzīstama tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru VMD normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem. Par kompensējamo mežaudzi atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kuru VMD saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai VMD ir atzinis par koptu.

 

Papildus informāciju par atmežošanas kompensācijas aprēķināšanu un atmežošanas procesiem variet iegūt pie VMD piekritīgās virsmežniecības inženieriem mežsaimniecības jautājumos, kuru kontaktinformācija pieejama VMD mājas lapā (http://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/struktura/).