ZM medaļa „Par centību” un ZM Atzinības raksts

Zemkopības ministrija šodien apbalvo savus labākos. Viņu vidū ir arī seši no Valsts meža dienesta – Antra Lejniece, Antra  PutekleRaivo Rudzītis , Aija  Kreitenberga , Skaidrīte Otaņķe un  Zaiga Sudraba.

Svinīgā pasākumā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 76 nozares pārstāvjiem – lauksaimniekiem, speciālistiem, zinātniekiem, mācībspēkiem un valsts pārvaldes darbiniekiem – par sasniegumiem lauksaimniecībā, meža nozarē, zivsaimniecībā un pārtikas aprites nodrošināšanā – pasniegs apbalvojumus – Ministru kabineta Atzinības rakstu, Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu medaļu "Par centību", Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu un Zivju fonda Atzinības rakstu.


No Valsts meža dienesta tiek apbalvoti –

 

ar Zemkopības ministrijas Medaļu "Par centību" –

 

  • Antra Lejniece –  Centrālvidzemes virsmežniecības Taurenes nodaļas mežzine

 

  • Antra  Putekle  –  VMD Finanšu un grāmatvedības daļas vadītāja vietniece

 

  • Raivo Rudzītis  –  Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks

 

ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu –

 

 

  • Aija  Kreitenberga  –  Rīgas reģionālās virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos

 

  • Skaidrīte Otaņķe  –  Dienvidkurzemes virsmežniecības vecākā  inspektore juridiskajos jautājumos

 

  •  Zaiga Sudraba –   Ziemeļaustrumu virsmežniecības vecākā  inspektorei meža reproduktīvā materiāla jautājumos

 

 

Antra Lejniece. Mežsaimniecības nozarē strādā kopš 1977. gada, bet Valsts meža dienestā, kopš 1993. gada. Antru var raksturot īsi un kodolīgi, viņa ir “cilvēks-mežs”. Viņas dzīvē mežs ir tikpat nepieciešams kā skābeklis. Antra mežā ir katru dienu, neatkarīgi no gadalaika, no darba pienākumiem, no tā, vai ir darbdiena vai brīvdiena. Mežs Antrai ir gan darbs, gan vaļasprieks, gan zaļais birojs, gan svētnīca.  Pēc Antras domām, cilvēka lielākais sasniegums ir atklāt darbu, kurš ir Tavs un ziedojoties tam ar visu savu sirdi un viņa savu darba mūžu ir veltījusi tikai un vienīgi mežam. Savus darba pienākumus vienmēr veikusi ar lielu atbildības sajūtu, centību, ļoti apzinīgi, ar sīkstu neatlaidību un pacietību.

Īpaši izceļama un augsti vērtējama ir Antras prasme mērķtiecīgi sadarboties ar meža īpašniekiem, atrodot īsto brīdi, īstos vārdus un argumentus, lai ne tikai uzrunātu meža īpašnieku, bet arī pārliecinātu, ka mežs ir vērtība, kas ir kopjama un saudzējama. Ar lielu degsmi un aizrautību ir iesaistījusies sabiedrības informēšanā par mežu, tā vērtībām un tajā notiekošajiem procesiem. Gadu gaitā ir izveidots Inešu pagasta mežinieku klubiņš, kas jau ilgus gadus turas kopā un darbojas meža vērtību un lauku dzīvesveida popularizēšanā.  Īpaši uzteicami un augstu vērtējami ir Antras organizētie pasākumi gan meža īpašniekiem, gan skolu jaunatnei, jo tie vienmēr ir izcēlušies ar kaut ko īpašu un neparastu.

 

Antra Putekle.  Darba gaitas Antra uzsākusi Tukuma mežrūpniecības saimniecībā kā tehniskās kontroles vecākā inženiere, bet tad, kad nejaušības dēļ tikusi “iesviesta grāmatvedībā”, sapratusi, ka vēlas izmēģināt kaut ko jaunu, piekrītot izaicinājumam strādāt galvenā grāmatveža amatā. Kopumā 40 darba mūža gadi ir aizvadīti strādājot meža nozarē, vairāk kā 25 gadi aizvadīti grāmatvedībā, strādājot Valsts meža dienestā. Sekojot VMD notiekošajiem strukturālās optimizācijas procesiem, Antra Putekle no Ziemeļkurzemes virsmežniecības pārcēlusies darbā uz VMD centrālo administrāciju, kļūstot par Finanšu un grāmatvedības daļas vadītājas vietnieci – galveno grāmatvedi VMD. 

Ar aizrautību un milzīgu pašatdevi Antra iesaistījusies centralizētās grāmatvedības ieviešanas procesos – divus gadus pēc kārtas “pārdzīvojot” jaunas grāmatvedības sistēmas ieviešanu – no VMD struktūrvienību decentralizētajām grāmatvedības sistēmām izveidojot vienu centralizētu grāmatvedības sistēmu VMD centrālajā administrācijā, bet jau gadu vēlāk, aktīvi piedaloties Zemkopības ministrijas centralizētās grāmatvedības sistēmas ieviešanā. Ar savu pašaizliedzīgo darbu Antra piedalījusies centralizēto sistēmu ieviešanā sākot no projekta vadības, aprakstot VMD grāmatvedības procesus, līdz grāmatvedības datu migrāciju procesa organizēšanai, datu ievadīšanai un pārbaudei.  Viņas personas lieta glabā sertifikātus un apliecības, kas apstiprina semināros, kursos un apmācībās iegūtās zināšanas grāmatvedības jomā, un tas ir augstākais pierādījums tam, ka cilvēkam, kuram patīk tas, ko viņš dara, nav šķēršļu, lai savu sirdsdarbu varētu darīt, ieguldot sevis izglītošanā lielu gribasspēku, vēlmi un apņēmību. Antras darbu raksturo vārdi: neatlaidība, apbrīnojama centība, pacietība, atbildība, gribasspēks. Tie nav tikai vārdi, bet Antras personības būtība. Viņa ir izpalīdzīga, saprotoša kolēģe, vienmēr uzklausa kolēģu viedokļus un priekšlikumus, tos izvērtē, vienmēr ir gatava diskusijai, gatava sadarboties, atbalstīt, risināt un atrisināt darbam svarīgus jautājumus.  Un tieši šo iemeslu dēļ Antra tiek ļoti augstu vērtēta Valsts meža dienestā.

 

Raivo Rudzītis. Darbu Valsts meža dienestā sācis no pašas apakšas – 2002. gadā kā Cēsu virsmežniecības Pārgaujas mežniecības Straupes apgaitas mežsargs. Tad izaudzis līdz Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženiera-kartogrāfa amatam un kopš 2011. gada ir  Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks. Tieši šajā amatā, kurā vienlīdz svarīgas un nepieciešamas ir gan mežsaimnieciskās zināšanas un pieredze, gan mūsdienu informāciju tehnoloģiju, dažādu programmu un ar to saistītu iekārtu teicama pārzināšana, kā arī ass prāts un lielas darba spējas, Raivo devis lielu ieguldījumu ne tikai virsmežniecības, bet arī visa Valsts meža dienesta  mērķu sasniegšanā. Jauno Meža valsts reģistru jeb Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu VMD ieviesa 2016. gada janvārī, bet darbs pie tā izstrādes sākās jau krietni agrāk. Raivo nekad nav atteicies papildus saviem tiešajiem pienākumiem piedalīties programmas izstrādes darba grupās, ar interesi un iniciatīvu testēt jauno programmu dažādās stadijās un sniegt savus ieteikumus tās uzlabošanai un pilnveidošanai.

Ne tikai šogad –  Raivo vienmēr darbā izcēlies ar savu profesionalitāti, lielajām darba spējām, izcilajām zināšanām, kuras nepārtraukti tiek papildinātas. Vienmēr izpalīdzīgs gan pret kolēģiem, gan citu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, gan mežu īpašniekiem, allaž optimistisks, ar savu optimismu aizraujot arī apkārtējos. Brīvo laiku Raivo velta divām lietām. Pirmā ir ģimene, galvenokārt jau abu bērnu audzināšana un izglītošana, bet otā ir ģimenes mājas celtniecība paša rokām, un uzdevums nav vienkāršs – māja tiek būvēta meža vidū, dzimtas īpašumā uz vecvectēva bijušās kūts akmens pamatiem. Bet tāds Latvijas patriots kā Raivo nemaz citādi nevar!

 

Aija  Kreitenberga. Valsts meža dienestā nostrādātajos vairāk kā 20 gados sevi parādījusi kā  zinošu, prasīgu gan pret sevi, gan citiem un arī prasmīgu darbinieci, rūpīgu sava darba darītāju. Ar augstu atbildības sajūtu pildot ikvienu viņai uzticēto darba pienākumu, Aija vienmēr pēc labākās sirdsapziņas centusies strādāt tā, lai nodrošinātu kvalitatīvu virsmežniecībai paredzēto funkciju izpildi mežsaimniecības jomā. Pieredzi ieguvusi savos darba gados risinot visdažādākos problēmjautājumus un veicot kārtējos ar mežsaimniecību saistītos darbus gan dabā, gan pie rakstāmgalda. Uzticot izpildīt kādu darba uzdevumu, droši var paļauties uz to, ka pirms izskatāmā jautājuma vienmēr tiks pārskatītas likumdošanas normas, īpaši rūpīgi izpētīts viss konkrētās situācijas atrisināšanai un atrasts vislabākais un galvenais – pareizākais risinājums. Ikdienā Aijai bieži palīdz saviem kolēģiem virsmežniecības centrālajā administrācijā un mežziņiem, izskaidrojot un palīdzot rast atbildes ar mežsaimniecību saistīto jautājumu precīzā risināšanā Viņa ir sirsnīga, izpalīdzīga, iejūtīga un draudzīga kolēģe visiem virsmežniecības darbiniekiem. Brīvajā laikā tiek lasītas grāmatas , lai vēlāk ar iegūtajām atziņām dalītos ar saviem kolēģiem. Aijas sirdslieta ir puķes, kuras viņa aprūpē ar lielu mīlestību, no rūpīgi koptā dārza pirmās zemenes, gardi un veselīgi augļi un dārzeņi spēcina arī virsmežniecības kolēģus.

 

Skaidrīte Otaņķe.  Darba gaitas uzsākusi 1983. gadā kā Liepājas mežrūpniecības saimniecības iecirkņa meistare, bet tagad ir virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos. Bez mežsaimnieciskās izglītības, ieguvusi arī jurista kvalifikāciju un arī sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs. Abās vadošajās Latvijas augstskolās iegūtā labā teorētiskā sagatavotība savienojumā ar dziļo interesi par tiesiskā regulējuma praktisko piemērošanu meža nozarē un atbildības sajūta par uzticētajiem pienākumiem, Skaidrītei ļāvusi iegūt augsti kvalificētas speciālistes reputāciju. Valsts meža dienestā juridiskā speciālista amatos nostrādātajos gados sevi pierādījusi kā radošu personību, palīdzot kolēģiem atrast risinājumu daudzās nestandarta situācijas, kad mežsaimniecisko darbību reglamentējošie normatīvie akti nonākuši šķietamās pretrunās. Apveltīta ar apbrīnojamu pacietību, toleranci un darbaspējām – gan kolēģiem virsmežniecībā, gan meža īpašniekiem  sniedzot padomus un izskaidrojot attiecīgās tiesību normas jēgu un tās iecerēto mērķi. Skaidrīte kā pēdējais salmiņš vienmēr ar atsaucību ir sadzirdējusi kolēģu – citu virsmežniecību juristu problēmas, palīdzot tās risināt gan ar savām mežsaimnieciskajām, gan juridiskajām zināšanām.

Skaidrītes labās profesionālas zināšanas gan mežsaimniecībā, gan jurisprudencē ne vienu vien reizi palīdzējušas argumentēti un efektīvi aizstāvēt valsts un Valsts meža dienesta intereses tiesību aizsardzības institūcijās, izskatot jautājumus par meža likumdošanas normatīvo aktu pārkāpumiem. Zināšanas, konsekvence, plānveidīga darba organizācija, spēja meža īpašniekiem izvirzāmās prasības argumentēt un personificēt tās ar likuma normām, nevis VMD darbinieku iegribām, ir būtiskākie priekšnosacījumi Skaidrītes labajiem darba rezultātiem.

 

 Zaiga Sudraba. Darba gaitas uzsākusi 1987. gadā Alūksnes mežrūpniecības saimniecībā kā mežizstrādes iecirkņa mežniecības priekšnieka vietniece, tad piecus gadus virsmežniecības meža atjaunošanas inženiere, no 1995. gada līdz 2005. gadam mežniecības inženiere sēklkopības jautājumos, bet kopš 2006. gada ir vecākais inspektors meža reproduktīvā materiāla kontroles jautājumos.

Mežsaimnieku profesijā liela vērtība ir paaudžu pārmantojamībai. Kļūt par mežkopi jau agrā bērnībā Zaigu pamudinājis viņas tētis Kārlis Sudrabs. Zaiga ir Sudrabu ģimenes mežsaimnieku dinastijas turpinātāja. Savos darba gados devusi lielu ieguldījumu Valsts meža dienesta tēla veidošanā un uzturēšanā, mežniecības un virsmežniecības darbības problēmu risināšanā un labākā rezultāta sasniegšanā. Zaigai ir ļoti svarīgas Valsts meža dienesta vērtības un mērķi, viņa vienmēr aktīvi piedalījusies sarežģītajā sabiedrības informēšanas darbā, skaidrojot jautājumus par mežsaimniecības. Vienmēr gatava palīdzēt meža īpašniekiem jautājumos par meža ieaudzēšanu, izskaidrojot meža reproduktīvā materiāla normatīvo aktu un ES atbalsta programmu prasības. Viņa ir radoša un uz rezultātu tendēta mežsaimniecības speciāliste.

Zaiga Sudraba ir mežsaimnieks „ar lielo burtu”, pie kuras pēc padoma par meža atjaunošanas dažādiem jautājumiem griežas ne tikai Ziemeļaustrumu virsmežniecības mežziņi, bet arī tuvāko Vidzemes un Latgales novadu mežu un stādaudzētavu īpašnieki. Zaigas moto: vienmēr galvenais – godīgs darbs, jo strādājot ar aizrautību, darbu slikti padarīt nemaz nevar. To Zaiga allaž atgādina jaunajiem mežkopjiem.

 

 

SIRSNĪGI SVEICAM KOLĒĢUS!!!

 

Sākotnēji publicēts 17.11.2016.

  • Publicēts:
    21.11.2016

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens