Valsts meža dienests pauž satraukumu par situāciju ar meža ugunsgrēkiem

Pēc Valsts meža dienesta operatīvās informācijas šogad [uz 13.05.2016.] ir reģistrēti un dzēsti jau 255 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 150,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 71,9 hektāru platībā.

 

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš, atbildot uz dažiem jautājumiem par esošo situāciju , kad ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms, saka, ka biežākie meža ugunsgrēku cēloņi ir pašu iedzīvotāju neuzmanīga vai tīša rīcība.

 

Visā valsts teritorijā ar 2. maiju tiek noteikts meža ugunsnedrošais laikposms. Ko tas nozīmē un kas būtu jāievēro?

 

Visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Tāpat kā līdz šim, bet ar lielāku atbildību jāievēro ugunsdrošības noteikumu prasības, lai nepieļautu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas. Meža ugunsnedrošajā laikposmā mežā aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas neļauj ugunij izplatīties ārpus šīs vietas, kā arī nedrīkst atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Tāpat mežā aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kas var izraisīt aizdegšanos. Iedzīvotājiem jābūt atbildīgiem par savu rīcību, lai neradītu apdraudējumu mežam un līdz ar to arī savai un citu iedzīvotāju drošībai un veselībai. Svarīgi atcerēties, ka meža ugunsgrēki tieši ietekmē meža ekosistēmu un ugunsgrēka laikā tiek iznīcināta vai bojāta mežaudze un zemsedze.

 

 

Kādi, Jūsuprāt, ir biežākie meža ugunsgrēku cēloņi?

 

Biežākie meža ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir cilvēku neuzmanīga vai tīša rīcība ar uguni. Pēdējos gados, ņemot vērā meža īpašnieku aktīvāku darbību ne tikai meža atjaunošanas darbos, bet arī tūrisma un dabas taku izveidē un rekreācijas vietu ierīkošanā, tāpēc ir arī pieaudzis meža apmeklētāju skaits un biežums, kas meža ugunsnedrošajā laikposmā pastiprina meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas. No vienas puses sabiedrībā valda maldīgs uzskats par to, ka netiek pietiekami atjaunotas meža platības, bet no otras puses mēs secinām, ka biežākie meža ugunsgrēku izcelšanās cēloņi ir pašu iedzīvotāju neuzmanīga rīcība ar uguni, kas izraisa ugunsgrēku un tas īpaši postošs ir tieši jaunaudzēm. Šajā pavasarī sniegs nokusa samērā agri, to apstiprina arī ļoti lielais kūlas ugunsgrēku skaits, un tas pastarpināti ir iemesls salīdzinoši lielajam skaitam meža ugunsgrēku, jo daļai no tiem izcēlās no degošas sausās zāles.

 

 

Kāda ir Valsts meža dienesta atbildība meža ugunsgrēku novēršanā?

 

Valsts meža dienests īsteno meža ugunsdzēsības funkciju. Tā vienlaikus ir arī civilās aizsardzības uzdevums, un tas ir svarīgi nacionālajai drošībai. Jāatzīmē, ka mežu un purvu ugunsgrēki ir apdraudējuma veids, kam Civilās aizsardzības plānā paredzēti tādi preventīvie pasākumi kā meža ugunsnedrošā laikposma noteikšana katru gadu pavasarī un meža novērošana no uguns novērošanas torņiem. Valsts meža dienesta kompetencē ir meža ugunsgrēku atklāšana, operatīva reaģēšana, ugunsgrēka vietas lokalizēšana un meža ugunsgrēka dzēšana. Tāpat katru gadu, sākoties meža uguns nedrošajam laikposmam, Valsts meža dienests iedzīvotājus informē par prasībām, kādas jāievēro mežā.

 

 

Zināms, ka par šo prasību neievērošanu draud arī naudas sods. Vai, Jūsuprāt, iespējamie soda apmēri ir atbilstoši tam, kādi zaudējumi ik gadu tiek nodarīti mežam, koksnes resursiem?

 

Mēs esam aprēķinājuši, ka Latvijā viena meža ugunsgrēka gadījumā ik gadu uguns skar vidēji 1,3 ha meža zemes. Meža ugunsgrēku dēļ meža videi tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā. Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu var piemērot gan administratīvo atbildību, gan arī kriminālatbildību. Fiziskai personai naudas sodu var piemērot no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskai personai no 70 līdz 700 eiro apmērā. Kriminālatbildība iestājas par tīšu un ļaunprātīgu meža dedzināšanu. Pēc Valsts meža dienesta operatīvās informācijas šogad [uz 13.05.2016.] ir reģistrēti jau 255 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 150,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 71,9 hektāru platībā.

 

 

Informācijai!

 

Uzturoties mežos un purvos aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;

  • kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas);

  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;

  • dedzināt atkritumus;

  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;

veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

 

 

 

Informāciju sagatavoja – Selva Šulce, tālr. 67210366, VMD Preses sekretāre

Sīkāka informācija – Zigmunds Jaunķiķis, tālr. 67221092, VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks

 

 

 

Sākotnēji publicēts 13.05.2016.

  • Publicēts:
    13.05.2016

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens