Darba prasmju pilnveidošana. Mednieku apliecību apmaiņa. Vilku uzbrukumi.

Kas būtisks notiek virsmežniecībās? Kurzemē īpaša vērība tiek pievērsta darba prasmju pilnveidošanai. Pierīgā joprojām aktuāla ir mednieku apliecību maiņa. Visā valsts teritorijā aktīvāki kļūst vilki, kas liek sasparoties medniekiem.

 

Darbam nepieciešamo zināšanu papildināšanai un iemaņu pilnveidošanai uzmanība pievērsta Dienvidkurzemes virsmežniecībā, kur Aizputes nodaļas Vērgales apgaitā tika rīkotas mežziņu praktiskās apmācības meža tipoloģijā, akcentējot atšķirības starp meža tipiem, kur meža atjaunošanas noteikumi atļauj audzēt tikai priedi un tipoloģijā blakus esošajiem tipiem ar normatīvos neierobežotu koku sugas izvēli. Šis jautājums ir aktuāls, jo dati par meža atjaunošanu rāda, ka ik gadus vidēji no kopējā nocirstā koksnes apjoma trešdaļa [31%] ir priede, savukārt atjaunots mežs ar priedi tiek tikai 18%, tas nozīmē, ka ilgtermiņā priežu platības samazinās. Tāpēc, ar skatu nākotnē, jautājums par meža atjaunošanu ar priedi ir ļoti būtisks un tam jāpievērš īpaša uzmanība.

 

Lai sekmīgāk tiktu administrēta ES atbalsta pasākumu projektu realizācija, Dienvidkurzemes virsmežniecības Kuldīgas nodaļā, mežziņiem būs apmācība – seminārs par ES atbalsta pasākumu projektu izpildes kvalitātes izvērtēšanu atbilstoši meža nozares normatīvo aktu prasībām un plānotajiem projektu izpildes rezultātiem.

 

Savukārt Rīgas reģionālajā virsmežniecībā aktīvāk kā citās virsmežniecībās notiek mednieku un medību vadītāju apliecību apmaiņa, kas tika iesākta jau pagājušajā gadā. Virsmežniecībā pavisam apmainītas 3506 mednieka un 454 medību vadītāja apliecības, kas ir 19,2% no visa kopējā apmainīto apliecību skaita. Uz šo brīdi valstī pavisam ir apmainītas 20 650 mednieku un medību vadītāju apliecības. Īpaši liels skaits iesniegumu no medniekiem virsmežniecībā tika saņemts sākoties jaunajai medību sezonai, kad nācās strādāt īpaši intensīvi, lai tos visus apstrādātu.

 

Nereti mednieki maiņai piesaka medību dokumentus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav reģistrēti uzskaites sistēmā (pārsvarā medību vadītāja apliecības), tādēļ jātērē papildus laiks arhīvu izpētei un eksaminācijas apliecinājuma meklēšanai. Šādi gadījumi Rīgas reģionālajā virsmežniecībā bijuši 29.

 

Vēl joprojām parādās mednieka apliecības, par kurām var domāt, ka tās nav iegūtas likumīgā ceļā, bet iepriekš tas nav atklāts. Pārsvarā tie nav aktīvie mednieki, jo tad kļūdas atklātos ātrāk. Tāpat reizēm gadās, ka mednieks piesaka maiņai apliecību, kas izsniegta pirms 1997. gada un nav apmainīta iepriekš likumdošanā noteiktajā kārtībā. Diemžēl visos šajos gadījumos mednieki jāsarūgtina – šos medību dokumentus nemaina.

 

Aktualitāti nav zaudējis jautājums par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem. Šādi gadījumi ir ne tikai Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā, bet arī Dienvidkurzemē un īpaši Austrumlatgalē, kur zināmi jau7 gadījumi par vilku uzbrukumiem ganāmpulkam. Valsts meža dienestam ir informācija pavisam par 18 gadījumiem, kad meža dzīvnieki ir uzbrukuši mājdzīvniekiem.

 

Informāciju sagatavoja: Selva  Šulce, tālr. 67210366, VMD Preses sekretāre

Sākotnēji publicēts 07.09.2016

  • Publicēts:
    07.09.2016

Darba plāns

  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā
  • Laba servisa kampaņa
  • Ziņo KNAB
  • Obligātā suņu reģistrācija
  • INTERREG Europe
  • Skolas piens