Astoņzobu mizgrauža risks Latvijas mežos

Astoņzobu mizgrauža risks Latvijas mežos

Šogad Latvijā jau vairāku simtu hektāru platībā konstatēti egļu mizgraužu radīti bojājumi. Šā gada karstais pavasaris un 2017. gada lielie rudens plūdi, kad Pededzes un Aiviekstes upju baseinos plašā teritorijā applūda egļu audzes, ir radījuši situāciju, ka Latvijas ziemeļu un austrumu daļā sevišķi strauji ir savairojies bīstamais meža kaitēklis – egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus). Lokāli mizgrauzis vairāk savairojies plašo plūdu bojātās egļu audzēs Lubānas apkārtnē.

 

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais kaitēklis egļu audzēs Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus. Biežāk mizgrauzis masveidā savairojas pēc vējgāzēm, bet var kolonizēt arī pārlieka mitruma, ilgstoša sausuma vai citādi novājinātas audzes. Gados, kad mizgrauzis savairojas masveidā, tā darbības dēļ Latvijā var nokalst līdz pat 10 000 hektāri egļu audžu.

 

Zināmākās mizgrauža ierobežošanas metodes ir feromonu slazdu lietošana, svaigi invadētu koku ciršana un ķeramkoku metode. Efektīvākā metode mizgrauža ierobežošanai ir sanitārā kailcirte – te gan jāatzīmē, ka tā ir efektīva tikai pie nosacījuma, ka nocirstie koki no meža tiek izvesti pēc iespējas ātrāk. Šajās sanitārajās kailcirtēs papildus var izmantot arī feromonu slazdus vai ķeramkoku.

 

Saskaņā ar LVMI “Silava”  2018. gada nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultātiem egļu astoņzobu mizgrauža populācija pieauga jau 2018. gadā, ko veicināja siltā vasara. Līdzīgu situāciju 2018. gadā atspoguļoja arī Valsts meža dienesta dati par sanitārajiem atzinumiem – salīdzinot ar 2017. gadu, egles mizgraužu bojājumu apjoms ir palielinājies. Ja iepriekšējos gados egles mizgraužu darbības rezultātā bojāti apmēram 30–50 ha/gadā, tad 2018. gadā tie bija 89,8 ha, bet šogad līdz 1. jūlijam fiksēti postījumi jau 300 hektāru platībā. Līdz šim lielākais mizgraužu radītais kaitējums šogad  novērots Lubānas mitrāja apkārtnē Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā.

Attēls: I. Zadeika

 

Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienesta  Preses sekretāre

Informāciju sagatavoja: Andra Grava, tālr. 26214264 , VMD operatīvā dežurante

Sīkāka informācija: Maija Štokmane, Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente, 67220065

 

Sākotnēji publicēts 04.07.2019.

  • Publicēts:
    04.07.2019

Darba plāns

  • Uzticības tālrunis
  • Sakipaldies.lv2
  • KNAB
  • ZM klientu apkalpošanas centrs
  • valsts ir internetā