Pilnīga izkraušanās pienākuma ieviešana

Paveiktais:

  • Šis bija pats pirmais Latvijas prezidentūras noslēgtais trialoga fails.
  • Janvārī Latvijas prezidentūra panāca politisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu par pilnīgas izkraušanās pienākuma ieviešanu noteiktām zivju sugām ES no 2015.gada.
  • Jaunajā Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) ir iestrādāts princips, kas paredz, ka zivis, kuras nav iespējams dzīvas palaist atpakaļ jūrā, ir jāved krastā un jārēķina pret nozvejas kvotu. Tas nepieciešams resursu taupīšanai.
  • Šī regula novērš pretrunas starp spēkā esošiem nosacījumiem dažādos tiesību aktos.

Fona informācija:

  • Pirmais Latvijas prezidentūras sasniegums janvārī bija panāktā politiskā vienošanās starp ES iestādēm par tiesību akta projektu, kas pielāgo spēkā esošās regulas (juridisko bāzi) pilnīgas izkraušanās pienākuma ieviešanai noteiktām zivju sugām Eiropas Savienībā.
  • Šis bija pats pirmais Latvijas prezidentūras noslēgtais trialoga fails.
  • Latvijas zvejniekiem ir apstiprināta normatīvā bāze, kas nodrošina pilnīga izkraušanās pienākuma ieviešanu (un tādējādi sekmē zivju resursu atbildīgas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķa sasniegšanu).
  • Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas laikā panākto vienošanos, no 2015. gada 1. janvāra noteiktu zivju sugu zvejā stājās spēkā pilnīgas izkraušanās pienākums. Tādējādi tiek veicināta iegūto resursu efektīvāka izmantošana, jo, piemēram, menca, to atlaižot atpakaļ jūrā, aiziet bojā. Lai ieviestu šo politisko iniciatīvu, bija nepieciešams grozīt spēkā esošo ES regulējumu, jo tajā ietvertie atsevišķi tehniskie noteikumi padara neiespējamu pilnīgas izkraušanās pienākuma īstenošanu.
  • Lai gan šai regulai bija jāstājas spēkā jau 2015. gada 1. janvārī, lai novērstu juridiskās pretrunas, iepriekšējām prezidentūrām neizdevās noslēgt diskusijas par šo tiesību akta projektu, ko savukārt jau janvāra beigās izdarīja Latvija, panākot politisku vienošanos trialogā ar Eiropas Parlamentu.

<< Atpakaļ pie rezultātiem