Vēsture

Pirmās Meža dienas notika 1928. gada 12. maijā, kad tika ierīkots topošās Varakļānu pilsētas bulvāris. Kopš 1928. gada Meža dienas notiek katru gadu. 1929. gadā Mežkopju savienības biedru pilnsapulce nolēma sarīkot 1930. gada pavasarī Meža dienas visā Latvijā. Meža dienās 54 virsmežniecībās 200 vietās notika meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbi, kā arī priekšlasījumi un ekskursijas, sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšana. Tajās piedalījās 20 tūkstoši cilvēku un tika iestādīti 30 tūkstoši koki un krūmi.
Lai vieglāk būtu koordinēt Meža dienu norisi, tika nodibināta Centrālā Meža komiteja, kuras sastāvā bija dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Komitejas darbību atbalstīja Zemkopības ministrijas Meža departaments. Notika sadarbība ar presi, propagandējot Meža dienu idejas, publicējot Meža dienu komitejas programmu, informējot par dažādu pasākumu norises laiku un vietu. Katrā pagastā un pilsētā tika izveidota Meža dienu komisija, kurā darbojās vietējais mežkopis, pagasta valdes pārstāvis, skolotājs, agronoms, dārzkopis, aizsargi un skolu jaunatne. Katrai mežniecībai par brīvu izsniedza mežeņus, stādus un sēklas, kā arī 20 Ls nepieciešamo izdevumu segšanai. Pēc Meža dienām komitejai tika iesūtīti īsi pārskati, kuros tika iekļauta sarīkotā pasākuma programma, informācija par priekšlasījumiem, paveikto darbu apraksts un ierosinājumi.
Trīsdesmitajos gados Meža dienu pasākumi bija diezgan vērienīgi:
  • 1930. gadā tika apstādīts ceļa posms, kur gāja bojā pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z. Meierovics;
  • 1931. gadā aizsākās Ložmetējkalna izdaiļošanas svētki, iestādot liepas kritušo varoņu alejā un apkārt pieminekļa laukumam – egļu dzīvžogu, nākamajos divos gados izveidojot Varoņu aleju, 1933. gadā alejas galos ierīkojot akāciju dzīvžogu, 1934. gadā apstādot ceļu uz Ložmetējkalnu.
  • Brīvdabas muzeja atklāšana 1932. gada 13. maijā izvērtās par Meža dienu, kurā tika uzsākta muzeja sētas apstādīšana.
  • 1932. gadā tika apstādīts Latvijas atbrīvošanās cīņās kritušo somu karavīru kaps Bejas “Ovīšos”.
  • No 1931. līdz 1933. gadam tika veikta Nāves salas apzaļumošana.
  • Ministru prezidents K. Ulmanis 1934. gadā Zemkopības ministrijai uzdeva izstrādāt apstādīšanas un izdaiļošanas darbu plānu valsts mērogā. 1934. gada 4. oktobrī notika Zemkopības, Kara, Izglītības un Iekšlietu ministriju pārstāvju apspriede, kurā nolēma, ka 1935. gada Meža dienu pasākumos jāiesaista visa sabiedrība un par Meža dienu augstāko protektoru ievēlēja K. Ulmani. Sabiedrība tika aicināta: “Rīkosim Meža dienas!” un “Stādīsim bērzus!”.
  • Ministru kabinets 1935. gada aprīlī pieņēma atzinumu: “Visiem līdzekļiem sekmēt privātmežsaimniecību, ar mežu neapklāto platību kultivēšanu, gādājot, lai atjaunošanas paņēmieni būtu piemēroti vietējiem apstākļiem un tiktu palielināti pēc noteiktiem, pārbaudītiem principiem.” 1935. gadā Meža dienas tika atklātas Nacionālajā operā ar K. Ulmaņa uzrunu, pēcpusdienā Ministru prezidents Jelgavas šosejas malā iestādīja pirmo bērzu, pēc tam pa vienam visi valdības locekļi, armijas un valsts iestāžu augstākā vadība u.c., apstādīto šoseju vēlāk nosauca par Vienības gatvi.
  • 1936. gadā tika izveidota Piemiņas birzs Sūnu salā par godu Daugavas forsēšanai 1919. gadā. Kokus stādīja lokveidā, pirmajā lokā – gobas, otrajā un trešajā – bērzus, tālākajos lokos – citas sugas kociņus.
  • 1937. gadā K. Ulmanis piedalījās brīvības cīņu dalībniekam Lāčplēša kara ordeņa kavalierim H. Deprejam piederošā vēsturiskā Jāņa kalna apmežošanā.
  • 1938. gadā tika iestādīta piemiņas birzs Rīgas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Daugavpils kājnieku pulka karavīriem.
  • 1939. gada Meža dienas tika atklātas pie Piņķu baznīcas, uzkalniņā ap pieminekli tika iestādīti četri ozoli, kuri simbolizēja četras Kalpaka bataljona vienības. Šo Meža dienu nozīmīgs pasākums bija ķiršu alejas stādīšana, kad tika iestādīti 16 tūkst. ķiršu koku un Uzvaras gatves izveidošana 60 km garumā ceļa posmā Rudbārži – Skrunda – Saldus, kura izvērtās par vērienīgāko Mežu dienu visā meža dienu vēsturē, kā arī par pēdējo Latvijas brīvvalstī.
  • Padomju laikā koku stādīšana notika pavasaru talku laikā.
  • Deviņdesmito gadu vidū Meža dienu tradīcija tika atjaunota.
  • 1995. gadā Jūrmalas virsmežniecības Olaines mežniecībā priedītes kopā ar Ķekavas skolas skolēniem stādīja Valsts prezidents G. Ulmanis un meža valsts ministrs A. Ozols, pēc tam Valsts prezidents atklāja piemiņas akmeni mežsargam H. Gailim.
  • 1996. gadā tika uzsākta Latvijas un Lietuvas robežas apstādīšana ar ozoliem, pirmos kociņus iestādot Grenctāles robežpunktā.
  • 1999. gada 30. aprīlī vienlaicīgi visās Latvijas virsmežniecībās tika rīkoti semināri meža īpašniekiem par meža kopšanu un atjaunošanu. Visām Latvijas skolām Valsts meža dienests dāvināja A. Zviedres grāmatu “Egle”.
  • Meža dienu 2000 moto skanēja: “Veidosim jauno mežu!” Meža dienu mērķis bija veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, pievēršot meža īpašnieku uzmanību nocirsto meža platību atjaunošanai un meža ieaudzēšanai. Meža dienu organizēšanā piedalījās Valsts meža dienests, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, akciju sabiedrība “Latvijas Finieris”, Pasaules Dabas fonds Latvijā. 2000. gadā notika Meža dienu atklāšanas pasākums – talka Dobeles rajona Ukru pagastā, kur A/S “Latvijas finieris” organizēja bērzu ietvarstādu stādīšanu lauksaimniecībai neizmantotā zemē. Valsts meža dienests organizēja semināru – talku Cēsu rajona Taurenes pagastā, kur PHARE projekta ietvaros notika mērķtiecīga lauksaimniecībai neizmantotās zemes apmežošana, ievērojot ainavu plānošanas principus. Šajā talkā tika stādīti selekcionēti lapu koku ietvarstādi (bērzs, kļava un ozols). No 10. līdz 23.aprīlim Valsts meža dienests organizēja semināru kampaņu (230 seminārus) visās virsmežniecībās par meža atjaunošanas un ieaudzēšanas jautājumiem, kuras nolūks bija meža privātīpašnieku izglītošana. Seminārus organizēja visas virsmežniecības un tie bija domāti meža īpašniekiem, kā arī citiem interesentiem, kas saistīti ar meža apsaimniekošanu. Semināru apmeklētāju kopējais skaits bija 2527 cilvēki. Notika arī lekcijas par jaunā Meža likuma prasībām gan mežsaimniecībā kopumā, gan tieši meža atjaunošanā. Galvenokārt semināri notika dabā, kur speciālisti demonstrēja kā stādīt kociņu un kopt stādījumus un jaunaudzes, kā arī informēja par stādu iegādes iespējam. Kuldīgas virsmežniecībā tika uzņemta TV filma par meža atjaunošanu, kuru demonstrēja Latvijas TV 2 programmā raidījumā “Lauku saimnieks”.
  • 2001. gadā Meža dienu moto bija: “Lai zaļo Latvija!”. Visā Latvijā notika meža stādīšanas talkas gan valsts, gan privātajos mežos, piesaistot sabiedriskās organizācijas un pašvaldības. Meža dienu laikā tika apmežotas lauksaimniecībā neizmantotās zemes, apstādīti izcirtumi valsts, pašvaldības un privātajos mežos, kā arī veidoti ainaviski stādījumi pie apdzīvotām vietām, sakopti parki, veidoti un papildināti dekoratīvo koku un krūmu stādījumi. Meža dienas atklāja Zemkopības ministrs A. Slakteris Krimuldas pagasta kokaudzētavā “Zābaki”. Pasākumu organizēja a/s “Latvijas Finieris” sadarbībā ar televīzijas raidījumu “Savai zemītei”. Meža dienu atklāšanas pasākumā tika stādītas kļavas, ozoli, sarkanie ozoli, bērzi un pīlādži – vairāk nekā 150 koki. Meža dienu noslēguma pasākumā Babītes pagasta Tīreļu ciema “Cielavās” piedalījās Zemkopības ministrs A. Slakteris, par paveikto Meža dienās ziņoja Rīgas Domes Meža pārvaldes, Valsts meža dienesta, VAS” Latvijas valsts meži” un a/s “Latvijas Finieris” pārstāvis un tika iestādīti bērzi 1,5 ha platībā. Meža dienās 2001 a/s “Latvijas valsts meži” kopā ar skolniekiem, pašvaldību pārstāvjiem un mednieku kolektīviem atjaunoja mežaudzes 154,8 hektāru platībā. A/s “Ļatvijas Finieris” 2001. gada pavasarī atjaunoja vairāk nekā 300 hektārus meža. Pasaules dabas fonda pārstāvniecība Latvijā bija izveidojusi stādu automātu, kuru apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku, kā arī sadarbībā ar Valsts meža dienestu un SIA “Stora Meža Enso” izdeva informatīvu materiālu “Dabas aizsardzība meža kopšanā” un skrejlapu “Iestādot koku, tu palīdzi sev un dabai”. Lai pievērstu pašvaldību uzmanību lauku vides sakārtošanai, kā arī pateicībā par kopīgo darbu Meža dienās, Valsts meža dienests (VMD) katrai pagasta padomei un pilsētas domei dāvināja rokasgrāmatu “Meža ainavas plānošanai un dizainam”, kas tapa ar starptautiskās palīdzības programmas atbalstu, sadarbojoties Lielbritānijas un Latvijas speciālistiem. Katrā virsmežniecībā tika organizēta viena kopīga talka, kurā tika aicināti piedalīties arī pašvaldību vadītāji un pārstāvji, kas kopā ar VMD darbiniekiem un tā sadarbības partneriem atjaunoja izcirtumus valsts, pašvaldību vai privātajos mežos, apmežoja lauksaimniecībā neizmantojamās zemes un turpināja ar ozoliem apstādīt Latvijas robežu Zemgales pusē. VMD organizēja arī netradicionālākus pasākumus, piemēram, Limbažu virsmežniecībā pašvaldību pārstāvji meža dienesta darbiniekiem palīdzēja ierīkot mācību taku mežā, kura paredzēta meža īpašnieku apmācībām un zināšanu pārbaudei mežsaimnieciskajos jautājumos, bet Kuldīgas virsmežniecība papildus talkai sarīkoja Meža dienu ieskaņu semināru. Cēsu virsmežniecība piedalījās izstādē “Cēsu uzņēmējs 2001”, kurā aicināja pievērst uzmanību Meža dienām. Papildus virsmežniecību lielajām talkām un semināriem, daudzas mežniecības rīkoja arī mazāka mēroga talkas pagastos, to centros. Pavisam virsmežniecībās tika noorganizētas 78 talkas, kurās piedalījās 2058 dalībnieki, no kuriem 178 - pašvaldību pārstāvji. Talkās tika iestādīti 42 ha meža. Visvairāk talkas noorganizēja Daugavpils VVM – 25, ar kopējo dalībnieku skaitu 381. Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto tradīciju, virsmežniecību un mežniecību darbinieki Meža dienās organizēja seminārus privāto mežu īpašniekiem un citiem interesentiem. Galvenā semināru tēma – meža atjaunošana un ieaudzēšana. Lai palīdzētu meža īpašniekam nodrošināt sava meža kvalitāti un izvēlēties labākos stādus meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantotās zemēs, VMD izdeva bukletu “Vesels un spēcīgs stāds”, kas tika dāvināts arī semināru un talku dalībniekiem. Meža dienās tika noorganizēti 160 semināri, kuros piedalījās vismaz 1800 meža īpašnieku un citu interesentu. 52 no tiem bija vietējo pašvaldību pārstāvji. Tika noorganizēti 160 semināri. Semināros piedalījās vismaz 1800 meža īpašnieku un citu interesentu. 52 no tiem bija vietējo pašvaldību pārstāvji. Daudzos semināros papildus teorētisko zināšanu apguvei tika organizētas arī praktiskas nodarbības un mežu stādīšanas talkas. Šajās talkās tika iestādīti 25,4 ha meža, kā arī 621 atsevišķi koki vai krūmi. Papildus meža stādīšanas talkām atsevišķas virsmežniecības iesaistījās parku sakopšanā. Pavisam tika noorganizētas 36 parku sakopšanas talkas. Visaktīvākās parku sakopšanā bija Bauskas un Daugavpils VVM (attiecīgi 15 un 11 talkas ar 218 un 189 dalībniekiem), bet Liepājas VVM 2 talkās piedalījās 282 dalībnieki. Pavisam parku sakopšanā iesaistījās 919 dalībnieki, no kuriem 78 - pašvaldību pārstāvji. Šajās talkās parkos tika iestādīti 630 jaunie kociņi. Bez tradicionālajiem Meža dienu pasākumiem – meža talkām, semināriem mežu īpašniekiem un skolēniem, parku sakopšanas, dažas virsmežniecības iesaistījās arī citādu pasākumu organizēšanā. Lai pievērstu jaunās paaudzes uzmanību mežam un tā dzīvei, vairākas virsmežniecības (Liepājas, Madonas, Ventspils, Kuldīgas) organizēja īpašus pasākumus skolu jaunatnei – seminārus un mācību stundas par mežu, bez tam tika gatavoti putnu būrīši, apzināti sava pagasta dižkoki un organizētas sacensības. Alūksnes un Bauskas VVM veica apzaļumošanas darbus un ierīkoja jaunus apstādījumus, Rīgas VVM labiekārtoja mācību taku, bet Saldus VVM demonstrēja ainavas kopšanas cirti.
  • 2002. gada Meža dienām tika izvēlēts moto: “Uzzini vairāk par mežu!”. 2002. gada Meža dienu uzlīmes un karoga autore ir māksliniece Inese Mežkaze. Meža dienu 2002 centrālie pasākumi notika aprīlī un maija sākumā.
  • Zemkopības ministrija 2002. gada marta – aprīļa mēnesī “Meža dienu 2002” laikā rīkoja zīmējumu konkursu “Mežs šodien un rīt”, kurā piedalījās vispārizglītojošo un speciālo skolu skolēni. Konkursa mērķis bija veicināt sabiedrības interesi un izpratni par mežu un tā lomu cilvēku dzīvē un tautsaimniecībā. Meža dienu devīze “Uzzini vairāk par mežu!” rosināja skolēnus aktīvi iesaistīties rīkotajā konkursā. Liela bija skolēnu un skolotāju, kā arī virsmežniecību un mežniecību atsaucība - konkursam tika iesūtīti 7200 darbi no 384 mācību iestādēm. 1. – 4. kl. grupā tika iesūtīti 3711 darbi no 315 skolām. 5. – 9. kl. grupā - 3416 darbi no 294 skolām, 10. – 12. kl. grupā - 73 darbi no 40 skolām. 1. – 4. klašu grupā tika iesūtīti 108 klašu darbi, savukārt 5. – 9. klašu grupā - 42 klašu darbi. Darbos tika atspoguļots meža krāšņums dažādos gadalaikos, kā arī tēmas - meža zvēri, putni, augi un kukaiņi, mežsarga darbs, medības, meža ugunsgrēki, mežizstrāde un mežizstrādes tehnika, meža piesārņojums, mežs kā veselības nodrošinātājs, atpūtas vieta, peļņas avots. Meža perspektīvas nākotnē tiek attēlotas gan kā viens vienīgs izcirtums, gan kā zaļojošs, kopts un atjaunots mežs. Daudzos darbos mežs ir feju un gariņu mājvieta, dažādu burvību pārpilns. Konkursam iesniegtos darbus vērtēja mākslinieks M.Subačs, ZM valsts sekretāres vietnieks A.Ozols, ZM Meža politikas departamenta vecākā referente M.Mikule, Lauku Avīzes karikatūrists G.Šļūka, Baltijas Koka redaktora vietniece Dz.Smiltēna, Meža Avīzes galvenā redaktore V.Kalve, Meža Vēstis galvenais redaktors A.Lediņš, Lietaskoka žurnāliste L.Jakaite. Konkursa uzvarētāji saņēma goda rakstus un balvas. Labākie darbi tika publicēti un izstādīti Zemkopības ministrijā, labāko individuālo darbu autoriem un uzvarētājklasēm, ZM organizētajā ekskursijās bija iespējams skatīt interesantus meža objektus un meža mācību takas.
  • Valsts meža dienests organizētajos pasākumus pievērsa sabiedrības uzmanību izcirtumu savlaicīgai atjaunošanas un kopšanas nepieciešamībai, piedāvājot savas zināšanas gan tradicionālajai auditorijai – meža īpašniekiem, gan skolniekiem, kuri ar savām zināšanām veido vecāku attieksmi pret savu īpašumu. Zemkopības ministrijas profesionālām izglītības iestādēm un Izglītības un zinātnes ministrijai dāvināja 443 “ Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmatas” un bukletus “Dabiskie meža biotopi”. Valsts meža dienests organizēja pasākumu kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem un skolēniem Rīgas rajona Mālpils pagastā. Pasākuma dalībnieki kopā ar Mālpils vidusskolas skolniekiem un skolotājiem apstādīja Mālpils evaņģēliski luteriskās draudzes meža izcirtumu. Meža stādīšanas un kopšanas talku laikā jaunieši varēja vairāk uzzināt par mežu, par to kā ar dažādām darba metodēm un darbarīkiem izkopt jaunaudzes un atjaunot mežu. Virsmežniecībās organizēto pasākumu skaits, atšķirībā no citiem gadiem, bija ievērojami lielāks. Meža dienu ietvaros tika noorganizēti 579 pasākumi, kas ir par 200 vairāk nekā sākotnēji iecerēts. Pateicoties virsmežniecību un mežniecību darbinieku aktivitātei, entuziasmam pasākumu organizēšanā tika iesaisti 1652 darbinieki. Valsts meža dienesta pasākumus apmeklēja 17614 dalībnieki, kas ir 3 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, 72 % no kopējā dalībnieku skaita bija skolēni. Sadarbībā ar skolām tika noorganizēti 413 pasākumi, kuros piedalījās 14739 dalībnieki, tai skaitā 12722 skolnieki. Vislabāk mežu un notiekošo tajā var iepazīt un par to runāt mežā, tādēļ meža darbiniekiem kopīgi ar skolēniem devās uz mežu, meža mācību takām, un apmeklēja tādus interesantus objektus kā Bārtas sēklu plantāciju, kokaudzētavu “Kazmeri” Rēzeknes rajonā, briežu dārzu “Viesakas” Jumurdas pagastā un vērot putnus Īdeņas liegumā Gaigalavas pagastā. Meža dienesta darbinieki apmeklēja vietējās skolas un stāstīja par mežu, notiekošajiem procesiem un tā iemītniekiem. Strenčos, Bauskā, Ieriķos un citur kopīgi tika organizētas “putnu dienas”, tika iekārtotas izstādes, iepazīti putni, to balsis un pagatavoti un izlikti 545 jauni putnu mājokļi. Pie Zalves astoņgadīgas skolas tika iekārtots parauglaukums no saspraustiem kociņiem, un tika demonstrēti meža kopšanas pamatprincipi. Valmierā reizē ar stāstījumu par mežu tika demonstrētas videofilmas, notika medību trofeju un putnu būrīšu demonstrējumi un konkurss ‘Ko tu zini par mežu”. Nolūkā veidot meža īpašnieku un jaunatnes izpratni par to, ka mežs pēc nociršanas, laicīgi ir jāatjauno un jākopj, lai nākotnē veidotos augstvērtīgas audzes, sadarbībā ar skolām, vietējiem meža īpašniekiem tika noorganizēti 123 pasākumi un talkas, kurās reizē ar teorētiskām zināšanām skolniekiem, ar Valsts meža dienesta sagatavotās interaktīvās spēles palīdzību, uzskatāmi tika demonstrēti kociņu augšanas un kopšanas pamatprincipi. Bija arī iespēja praktiski pastrādāt stādot kociņus (atjaunots 91,6 ha izcirtumu un apmežoti 30,2 ha lauksaimniecībā neizmantotās zemes) un izkopjot jaunaudzes 9,5 ha platībā . Talkās un pasākumos kopā piedalījās 3628 skolnieki, skolotāji, meža īpašnieki, pašvaldību un Valsts meža dienesta darbinieki.Arī šogad Valsts meža dienesta darbinieki kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību darbiniekiem, skolēniem un VAS “Latvijas Valsts meži” darbiniekiem noorganizēja 131 talkas, kurās tika sakopta apkārtne 111,2 ha platībā, Liepājā sakopta jūrmala 10 km garumā, Valmieras pusē izkopta aleja 2 km garumā un sakopts mežs un ceļmalas, savācot 300 maisus ar atkritumiem. No jauna ierīkoti dekoratīvie stādījumi 2,2 ha platībā, iestādīti 2658 dekoratīvie koki un krūmi, kā arī ierīkoti jauni dzīvžogi 140 m garumā. Pasākumos kopā piedalījās 4587 dalībnieki, tai skaitā 3512 skolnieki. Turpināts tika iepriekšējās Meža dienās uzsāktais darbs – ozolu stādīšana un atjaunošana gar Latvijas robežu Dobeles un Alūksnes rajonos. Noorganizēti 3 pasākumi, kuros bez Valsts meža dienesta un pašvaldību darbiniekiem, skolēniem piedalījās arī Latvijas robežsardzes pārstāvji, kopā 81 dalībnieks, un atjaunots stādījums 8,6 km garumā. Bez jau tradicionālajiem Meža dienu pasākumiem Kaives mežniecībā notika darbs pie botānikas takas sagatavošanas, tika atklātas 6 jaunas meža mācību takas Saldus un Rēzeknes virsmežniecībās, Preiļos tika organizēts velobrauciens “Uzzini vairāk par mežu”, Ogres virsmežniecības darbinieki noorganizēja bērniem ekskursiju uz Talsu putnu muzeju, bet Liepājas virsmežniecības darbinieki sadarbībā ar skolām organizēja dižkoku meklēšanas akciju, Balvos notika pasākums “Mežs šodien un rīt” - skolēnu tikšanās ar pensionētiem mežkopjiem. Kopā noorganizēti 24 netradicionāli pasākumi, kuros piedalījās 782 dalībnieki. Valsts meža dienests Meža dienu ietvaros organizēja seminārus un meža stādīšanas un kopšanas talkas meža īpašniekiem. Galvenā uzmanība tika veltīta savlaicīgas meža atjaunošanas un kopšanas nepieciešamībai, kā arī lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai un aizaugušo platību kopšanai. Šogad kopā notikuši 142 semināri un talkas meža īpašniekiem, kuros piedalījās 2216 dalībnieki, no kuriem 1468 bija meža īpašnieki. Kopīgi iestādīts 41 ha meža, apmežots 6,1 ha lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, izkoptas 6,4 ha jaunaudzes, sakopta tuvākā apkārtne 3, 4 ha platībā un iestādīti 90 dekoratīvie koki un krūmi. Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldību un VAS “Latvijas Valsts meži” darbiniekiem iestādīta 0,7 ha bērzu birzs Rūjienā, sakopta Zilākalna apkārtne un Gulbenes pilsēta, savāktas 4 nelikumīgi iekārtotās atkritumu izgāztuves mežā. Kopā bijuši 17 talkas, kurās piedalījušies 289 dalībnieki.

MEŽA DIENU 2002 PASĀKUMI KOPĀ

579

1.Pasākumi sadarbībā ar skolām

413

1.1 Meža stādīšanas un kopšanas informatīvie pasākumi, talkas

113

1.2. Lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas pasākumi, talkas

10

1.3. Parku, vēsturisku vietu, tuvākās apkārtnes sakopšana un stādījumu ierīkošana

131

1.4. Ekskursijas uz mežu, meža takām, praktiskas nodarbības

63

1.5. Lekcijas, konkursi un citi pasākumi (minēt kādi) skolās

69

1.6. Ozolu stādīšana un kopšana gar Latvijas robežu

3

1.7. Citi pasākumi

24

Meža taku ierīkošanas talka, putnu dienas, dižkoku meklēšana, ekskursijas uz putnu muzeju, skudru pūžņu iežogošana, velobrauciens u.c.

2. Pasākumi meža īpašniekiem

142

2.1. Semināri, talkas meža īpašniekiem

142

2.3. Publicēti izglītojoši raksti

34

3. Citi pasākumi

24

3.1.Talka kopā ar LU studentiem

1

3.2.Pasākumi sadarbībā ar pašvaldību, VAS darbiniekiem

23

3.2.1.Bērzu stādīšana Rūjienā

1

3.2.2.Apkārtnes (Zilākalna, Guldenes pilsētas u.c) sakopšanas talka

17

3.2.3.Meža stādīšanas talkas

5

 

 

Kopējais dalībnieku skaits

17614

t.sk.skolnieki un skolotāji

12722

t.sk.pašvaldību pārst.

529

t.sk.meža īpašnieki

1753

t.sk.vietējie iedzīvotāji

958

t.sk.VMD darbinieki

1652

Paveiktais

 

Iestādīts mežs (ha)

136,5

Izkopta jaunaudze (ha)

15,9

Apmežota lauksaimniecībā neizmantotā zeme (ha)

36,1

Sakopts parks, apkārtne (ha)

124

Sakopta jūrmala un alejas (km)

12

Ierīkots dzīvžogs (m)

140

Ierīkoti dekoraīvais stādījums (ha)

3,2

Iestādīti dekoratīvie koki un krūmi (koc.sk.)

2748

Izveidots vainags liepiņām (gab)

233

Savāktas atkritumu izgāztuves (gab)

4

Izlikti putnu būrīši (gab)

525

Iežogoti skudru pūžņi (gab)

8

Atjaunots un izkopts Ozolu stādījums gar Latvijas robežu (km)

8,6

 

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās platībās šopavasar apsēti un iestādīti jau 6456 hektāri meža, kas ir 101 % no šajā sezonā plānotajiem 6393 hektāriem.

 

Mežsaimniecība

Atjaunots līdz 26.04. (ha)

% no 2002. gadā plānotā atjaunošanas apjoma (%)

Austrumvidzeme

845

95 *

Dienvidkurzeme

1349

101

Dienvidlatgale

431

100

Rietumvidzeme

674

100

Vidusdaugava

608

100,5

Zemgale

950

108,5

Ziemeļkurzeme

907

101

Ziemeļlatgale

692

101

Kopā

6456

101

 

* AV 40 ha mežaudzes tika atjaunotas ar ietvarstādiem jūlijā

 

Ar VMD, ministriju, pašvaldību, skolnieku, mednieku kolektīvu un sabiedrisko organizāciju atbalstu mežaudzes atjaunotas vairāk nekā simts hektāru platībā. Kultūrvēsturisko vietu, parku, jūrmalas kāpu, piepilsētas mežu sakopšanu, koku stādīšanu mežā, parkos un sabiedriskās vietās Meža dienu 2002 pasākumos tika iesaistīta skolu jaunatne un pašvaldību pārstāvji. Šajās Meža dienās a/s “Latvijas valsts meži” ir uzsākuši Latvijai raksturīgo platlapju mežu atjaunošanu Līvbērzē – 2,2 ha un Ludzā – 1 ha. Ozoli tika stādīti vietā, kur senos laikos audzis ozolu mežs. Sendienās lielu daļu Latvijas teritorijas klāja platlapju – ozolu un ošu meži, tomēr cilvēka darbības rezultātā tie ir gandrīz izzuduši. Latvijas valsts meži ir nolēmuši atjaunot šos Latvijai raksturīgos un ekoloģiski bagātos mežus. Dienvidkurzemes mežsaimniecības darbinieki organizēja Aizvīķu, Rubāržu, Remtes parku un Vidusdaugavas mežsaimniecībā Skrīveru dendroloģiskā parka sakopšanu, savukārt Rietumvidzemes mežsaimniecības mežkopji piedalījās Ropažu parka labiekārtošanas darbos. Ar Ziemeļkurzemes mežsaimniecības atbalstu sakopts un labiekārtots arī Dundagas parks. Ziemeļlatgales mežkopji kopā ar skolniekiem un pašvaldības darbiniekiem strādāja Ančupāna meža parkā un Audriņu memoriālā. Plaša mēroga sakopšanas talkas LVM kopā ar pašvaldībām un VMD organizēja Ventspils, Rēzeknes, Saldus, Smiltenes piepilsētas mežos. Meža dienu ietvaros darbi notika arī vēsturiskās piemiņas vietās, piemēram, pulkveža O.Kalpaka dzimto māju sakopšanā un liepu stādīšanā. Atpūtas vietu sakopšanu pie ezeriem un ceļiem veica visās mežsaimniecībās, tika iekārtotas atpūtas vietas pie Nabas un Kaupēna ezera. Putnu būrīšu sagatavošanas un izlikšanas darbos visaktīvāk piedalījās skolnieki. Kopā mežos un parkos tika izkarināti vairāk nekā 500 būrīšu. Kokaugu reproduktīvā saimniecības “Sēklas un stādi” Strenču kokaudzētavā darbu sāka jaunā konteineru pildīšanas un sēšanas līnija. Pirmie sējumi veikti aprīļa sākumā, pēc jaunās tehnoloģijas izaudzēto stādmateriālu meža atjaunošanā izmantosim jau nākamā gada pavasarī. Nozīmīgs pasākums bija arī priedes sēklu plantācijas ierīkošana 15 ha platībā Dienvidlatgalē. LVM Meža dienu noslēgumu organizēja Dienvidlatgales mežsaimniecība, kurā piedalījās visu mežsaimniecību darbinieki. Dienas pirmajā pusē mežsaimniecību speciālisti stādīja priedes ietvarstādus par apliecinājumu tam, ka Latvijā aug visgarākās un stiprākās priedes Eiropā. Dienas otrajā pusē Dienvidlatgales mežsaimniecībā atklāja jauno administratīvo ēku - ar koku stādīšanu un karogu pacelšanu. VAS “Latvijas valsts meži” organizēja Meža dienu apkopojuma pasākums Tērvetē. Tika grantēti celiņu gar rūķīšu mājām, piedaloties Sprīdītim, kā arī informēts par paveikto Meža dienās 2002. Ziņojumus par Meža dienās paveikto pieņēma Zemkopības ministrs A. Slakteris. Rīgas Dome Meža dienās stādīja mežu un kopa jaunaudzes Rīgas, Ogres un Limbažu rajonos.
A/s “Latvijas Finieris” organizēja bērzu stādīšanu lauksaimniecības zemēs Dobeles rajona Ukru pagasta “Menučos”. Līdzdarbojoties gan mežiniekiem, gan kokrūpniekiem, kā arī klātesot pagasta vietējo skolu jaunatnei un sabiedrībā pazīstamiem Bērziņiem, tika stādīta Latvijas Finiera 10 gadu jubilejas birzs.
WWF Latvija, Copy General un Papyrus 2002. gada janvārī un februārī Copy General veikala telpās rīkoja akciju “Saglabāsim Latvijas mežus”. Akcijas ietvaros tās rīkotāji aicināja efektīvāk izmantot papīru – par pazeminātu cenu veikt dokumentu pavairošanu abpusēji. Tika ieplānots, ka 0,5 santīmi no katras abpusēji izdarītās kopijas tiks izmantoti jaunu koku stādīšanas akcijai “Meža dienas 2002” laikā. Akcijas laikā tika izdarītas aptuveni 22000 abpusējas kopijas. Iegūtos līdzekļus akcijas rīkotāji nolēma ieguldīt kādas bērnu internātskolas vai sanatorijas apzaļumošanā. Izvērtējot vairākas skolas, akcijas rīkotāji izvēlējās atbalstīt Rīgas sanatorijas internātskolas apzaļumošanas darbus. Pasaules Dabas fonds Latvijā Meža dienu ietvaros sadarbībā ar Stora Enso Mežs, Copy General, Papyrus Rīgas sanatorijas internātskolas teritorijā sadarbībā ar šīs skolas audzēkņiem un skolotājiem organizē apzaļumošanas un apkārtnes sakopšanas talku. Sekojot “Meža dienas 2002” akcijas devīzei “Uzzini vairāk par mežu”, sadarbībā ar Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociāciju un Skolu bibliotēku asociāciju visām Latvijas vidusskolu bibliotēkām tika dāvināta grāmata “Latvijas mežs: daba un daudzveidība”. Dāvinājuma mērķis bija pilnveidot jauniešu zināšanas un priekšstatu par mežu kā dabas sistēmu.
Ar katru gadu Meža dienu pasākumu skaits palielinās, kas liecina par ikviena cilvēka labo apņemšanos piedalīties meža atjaunošanā un apkārtējās vides sakārtošanā.