Aktualitātes

• 2016.gada 31.decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra direktīva Nr.2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), kurā tiek noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības ES dalībvalstīm attiecībā uz dalībvalstu sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOX), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3) un smalko daļiņu (PM2,5) antropogēnajām emisijām gaisā, kas jāpiemēro laika posmā no 2020.gada līdz 2029.gadam, un no 2030.gada.
 

Lai izpildītu attiecīgās ES dalībvalstu amonjaka emisiju samazināšanas saistības iepriekš minētajā direktīvā kā viena no prasībām ir valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas izstrāde, pieņemšana un īstenošana. Lielākā daļa (86% 2015.gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) no amonjaka emisijām rodas no lauksaimniecības sektora, tādēļ valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā ir jāietver arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumi amonjaka emisiju ierobežošanai.
 

Līdz ar to pašlaik tiek veikts pētījums “Amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumu izvēles pamatojums lauksaimniecībā un to efektivitātes novērtējums” (skat.apakšsadaļā “Pētījumi”), kurā viens no uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem par amonjaka emisiju ierobežošanas un samazināšanas pasākumiem. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, 2018.gadā plānots izstrādāt jaunus labas lauksaimniecības prakses nosacījumus Labas lauksaimniecības prakses nosacījumos tiks ietverta informācija par amonjaka emisiju samazinošiem pasākumiem augkopības un lopkopības saimniecībām. Vienlaikus tiks aktualizēta arī informācija par noteiktajām prasībām likumdošanā attiecībā uz lauksaimnieciskās darbības sfērām, kuras var radīt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu, kā arī ieteikumi un rekomendācijas, kuru ievērošana nodrošina vides aizsardzību.
 

• Saskaņā ar Nitrātu direktīvā noteikto prasību ES dalībvalstīm ik pēc četriem gadiem jāiesniedz Eiropas Komisijai ziņojums, kurā apkopota informācija par Nitrātu direktīvas izpildi. 2016.gadā Eiropas Komisijai tika iesniegts Latvijas ziņojums par Nitrātu direktīvas izpildi no 2012.-2015.gadam, kurā apkopota informācija par virszemes, pazemes un jūras ūdeņu kvalitātes un lauksaimniecības noteču monitoringu. Ziņojumā iekļauta arī informācija, kas saistīta ar Nitrātu direktīvā noteikto pasākumu ieviešanu Latvijā, īstenojot Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.834 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” un  Ministru kabineta 2014.gada 23. decembra noteikumu Nr.829 „Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” prasību izpildi.