Latvijas piena nozares attīstības virzieni līdz 2020.gadam

2012.gada decembrī Zemkopības ministrijā apstiprināti „Piena nozares attīstības virzieni līdz 2020.gadam”, kas tika izstrādāti sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Piena nozares attīstības virzienos līdz 2020.gadam ir ietvertas vairākas būtiskas piena nozares sadaļas -  piena ražošana, piena pārstrāde, piena produktu tirgus un izglītības līmeņa celšana piena nozarē .

Visbūtiskākais piena ražošanā ir efektivitātes celšana saimniecībās, kas ir saistīts ar saimniecību konkurētspējas uzlabošanu.  Viens no mērķiem saimniecību konkurētspējas uzlabošanā ir to stiprināšana, kāpinot ganāmpulkos esošo govju skaitu.). Saskaņā ar 2011.gada datiem mazo (1-5 govis), vidējo (6-49 govis) un lielo (50 un vairāk govis) saimniecību skaita proporcija ir attiecīgi 8 : 1,8 : 0,2, un sasniedzamais rezultāts 2020. gadā būtu  attiecīgi 5 : 4 : 1, bet plānotais pārraudzības ganāmpulka vidējais lielums 2020.gadā - 50 govis.

Tāpat ražošanas efektivitātes palielināšanai ir jāsamazina nodarbināto skaits saimniecībā. Saskaņā ar 2011.gada aprēķiniem piena ražošanas saimniecībās vidēji tiek nodarbināts 1 cilvēks uz 13 govīm, taču efektīvai ražošanai nodarbināto skaits būtu jāsamazina līdz 1 cilvēkam uz 30 govīm (lielās saimniecībās – 1 nodarbinātais uz 50 – 75 govīm).

Piena pašizmaksas samazināšanai un tādējādi saimniecību konkurētspējas palielināšanai ir būtiski palielināt govju ražību. Latvijas piena nozares attīstības virzienos līdz 2020.gadam ir paredzēts, ka vidējais izslaukums turpmāko gadu laikā tiks kāpināts aptuveni par 30%.

Piena ražošanā liela vērība ir jāvelta arī piena kvalitātes uzlabošanai. Attīstības virzienu gatavošanas periodā normatīvajos aktos noteiktajai piena kvalitātei atbilst 90% svaigpiena, līdz 2020.gadam šis apjoms būtu jāpalielina līdz 95%.

Tāpat piena nozarē ir nepieciešams domāt par bioloģisko piena produktu ražošanas kāpināšanu, kā arī par  bioloģisko piena produktu īpatsvaru tirgū. Svarīgi ir nodrošināt, lai bioloģiski saražots piens tiktu arī pārdots kā bioloģiskais piens. Jāmeklē jaunas iespējamās tirdzniecības vietas un tuvāka piekļuve gala patērētājam.

Visu iepriekš minēto mērķu sekmīgai sasniegšanai ir būtiski vairot saimniecību īpašnieku zināšanas, veicinot speciālistu apmācību, nodrošinot efektīvu informācijas apriti, labas pieredzes un prakses popularizēšanu par dažādām tēmām - ekonomiku, slaucamo govju ražības paaugstināšanu, dzīvnieku veselību un ēdināšanu. Izvirzītais nozares mērķis līdz 2020.gadam ir, lai vismaz 50% no saimniecību vadītājiem  būtu ar lauksaimniecības augstāko un lauksaimniecības profesionālo izglītību šādu izglītības līmeni.

Kāpinot izslaukumu, attiecīgi (par 30% ) pieaugs arī kopējais saražotā piena apjoms, līdz ar to ir jādomā par piena pārstrādes efektivitātes celšanu, piena produktu patēriņa un eksporta veicināšanu. Pārstrādes efektivitātes celšana iespējama palielinot lielo piena pārstrādes uzņēmumu pārstrādes apjomu. Attīstības virzienu izstrādes brīdī lielo piena pārstrādes uzņēmumu pārstrādes apjoms sastādīja 64% no kopējā pārstrādes apjoma, taču turpmākajos gados šo daudzumu  nepieciešams kāpināt līdz 70% no kopējā apjoma. Papildus minētajam Latvijas piena nozares attīstības virzienos līdz 2020.gadam ir noteikts, ka ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu maksimālās ražošanas jaudas izmantošana, uzņēmumu specializācija, kā arī produktu ar augstu pievienoto vērtību un nišas produktu ražošana.

Attiecībā uz piena un piena produktu eksportu jāizmanto iepējas piena produktus piegādāt Austrumu reģiona valstīm, jo šim tirgum ir liels potenciāls apjoma ziņā. 2011.gadā eksporta attiecība ekportam uz Rietumiem un eksporta uz Austrumiem sastāda  7,5 : 2,5 un sasniedzamais rādītājs 2020.gadā ir attiecīgi 6 : 4.

Piena nozares attīstību plānots veicināt, izmantojot dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Lauku attīstības programmu 2014.-2020., valsts atbalstu, atbalstu kvalitātes shēmām, atbalstu mazo uzņēmumu sadarbībai, īso pārtikas ķēžu veidošanai, kooperācijas veicināšanai, ražotāju un starpnozaru organizāciju veidošanai, atbalstu eksporta apjoma piedāvājuma koncentrēšanai, ES veicināšanas programmas, programmu „Skolas piens” u.c.