Kopējās lauksaimniecības politikas "veselības pārbaude"

Rezultāti un ieguvumi Latvijai par panākto kompromisu Kopējās lauksaimniecības politikas „Veselības pārbaude” š.g. 19.-20.novembra Lauksaimniecības ministru padomē

Latvija balsoja PRET kompromisu, ņemot vērā, ka nebūs pieejams tūlītējs un atbilstošs finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem t.sk. jaunajiem izaicinājumiem, tomēr kompromisā panāktie būtiskie ieguvumi Latvijai ir:

Tiešo maksājumu izlīdzināšana:

  • Eiropas Komisija un Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.
  • Laika periodā no 2010.gada līdz 2012.gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem Eiro gadā, kur līdzekļi jauno dalībvalstu atbalsta palielināšanai tiks gūti no likvidējamās enerģijas augu atbalsta shēmas.
  • Dalībvalstīm ir iespēja iekļaut mīksto augļu atbalsta shēmas aploksni kopējā tiešo maksājumu shēmā pēc tās darbības beigām – 92 000 Eiro Latvijai.

Īpašais atbalsts:

  • Ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares, paredzot 3,5 % apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, kas Latvijas gadījumā ir 5,1 miljons eiro apmērā katru gadu.
  • Tiek dotas izvēles iespējas piemērot atbalstu produktu kvalitātes, mārketinga uzlabošanai, atbalstu labturības prasību izpildes uzlabošanai, lai nodrošinātu vides saglabāšanu, kā arī tiek dota iespēja izmantot tiešo maksājumu aploksnes finansējumu ieguldījumiem lauksaimnieku apdrošināšanas sistēmā, kopfondos dzīvnieku un augu slimību radīto zaudējumu kompensēšanai – īpašā atbalsta finansējums kopumā atļauts 10% apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, no tā 3,5% saistīta veida atbalstam.

Atdalītie maksājumi:

  • Pagarināts ir saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012.gadam, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto grafiku, kad bija noteikts, ka maksājumi atdalāmi no ražošanas attiecīgi līdz 2010. un 2011.gadam.

Savstarpējā atbilstība:

  • Kompromisā kopumā ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par 8 prasībām (vides jomā, kas attiecas medībām un mežu teritorijām; dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā; dzīvnieku veselības jomā, saistībā ar hormonālo preparātu lietošanu), lai lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013.gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.
  • Savstarpējās atbilstības prasību neizpildes gadījumā paredzēta iespēja nepiemērot maksājumu samazinājumu, ja tas nepārsniedz 100 Eiro, turpmāk tiks piemērota atsevišķi tiešajiem maksājumiem un atsevišķi lauku attīstības plāna pasākumiem.
  • Tiek pagarināts savstarpējās atbilstības LLVS ieviešanas grafiks no 2009.gada uz 2012.gada 1.janvāri attiecībā uz buferjoslām, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus ūdens resursu pārvaldības jomā.
  • Ir padarītāka elastīgāka labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību noteikšana, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju.

Modulācija:

  • Būtisks ieguvums ir, ka progresīvā modulācija tiek attiecināta tikai saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro vienā gadā.
  • Attiecībā uz modulāciju jeb finanšu līdzekļu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem ir panākta vienošanās, ka sākotnēji EK piedāvātā finansējuma pārnese ir % samazināta. Pēc ZM provizoriskajiem aprēķiniem, tas nozīmē, ka Latvijai modulācija tiks attiecināta no 2013.gada, nevis ar 2012.gadu, kā tika iepriekš piedāvāts.
  • Ir palielināts ES līdzfinansējums līdz 90% (iepriekš piedāvāts 75%) modulācijas rezultātā iegūtajām summā lauku attīstības pasākumiem, kas ļaus ietaupīt nacionāla budžeta līdzekļus.

Piena kvotas:

  • Panākta vienošanās, ka laikā līdz 2013.gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1 % katru gadu (kopējais palielinājums pret pašreizējo apjomu būtu 5 %).
  • Papildus, pārskatot iepriekšējo ierobežojošo sistēmu par piena tauku satura koeficenta piemērošanu, ir veiktas korekcijas, kas Latvijai dod efektu, kas pielīdzināms 2,5% piena kvotas palielinājumam.
  • Ir panākta vienošanās, ka turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85% no piešķirtās piena kvotas, lai netiktu piemērotas visas neizpildītās kvotas vai tās daļas ieskaitīšanas valsts rezervē. Tas sekmēs strukturālos pārkārtojumus nozarē un valsts kvotas pilnīgāku izmantošanu, atgriežot apritē brīvos kvotas daudzumus.

Graudu nozare:

  • Komisija ir atkāpusies no savas sākotnējās prasības, ieviest kviešu (maizes) intervencei konkursa procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi sākot ar 101,31 eiro/t., atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 milj. tonnu kviešu pēc esošās kārtības. Ja šis apjoms tiek pārsniegts, tad tiek piemērota konkursa procedūra.

Linu nozare:

  • Tiks turpināts atbalsts īsās linšķiedras pārstrādātājiem – 90 eiro/t, taču ar 01.07.2012. ir jānotiek pilnīgai atdalīšanai.
  • Savukārt garās linšķiedras pārstrādātāji atbalstu saņems līdz 01.07.2012. (kad ir jānotiek pilnīgai atdalīšana) un atbalsts būs 200 eiro/t līdz 01.07.2010., bet no šī brīža atbalsts būs 160 eiro/t (sākotnēji bija 100 eiro/t).

Kopējs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieprasījums

Par papildus finansējuma nepieciešamību attiecībā uz modulāciju un jaunajiem izaicinājumiem, ar mērķi panākt vienošanos Kopējās lauksaimniecības politikas “Veselības pārbaudē”

Modulācija un jaunie izaicinājumi ir vieni no galvenajiem jautājumiem KLP “Veselības pārbaudes” diskusijās. Mēs piekrītam nepieciešamībai risināt jaunos izaicinājumus. Tomēr, veids kādā modulācija esošajā priekšlikumā par tiešā atbalsta shēmām tiek piedāvāta nav atbilstošs kā tos sasniegt.

Esošais priekšlikums paredz, ka 100 % no modulētā daudzuma tiek atstāts attiecīgās dalībvalsts KLP budžetā.

Tādēļ, lai sasniegtu modulācijas mērķus, ņemot vērā pašreizējās politikas objektīvās vajadzības, tādas kā jaunie izaicinājumi, ar kuriem sastopas ES lauksaimniecība, mēs lūdzam, lai papildus lauku attīstībai paredzētais finansējums būtu pieejams tām dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu līmenis salīdzinājumā ar esošajām lauku attīstības vajadzībām.

Ir divi iespējamie veidi, kā to varētu sasniegt:

  • modulācijā iegūtie līdzekļi iespējami lielākā apjomā ir jāpārdala visu ES dalībvalstu starpā atbilstīgi objektīviem kritērijiem, bet nevis kritērijiem kas tiek piemēroti KLP pirmajā pīlārā

un/vai

  • pārdalīt neizmantotos un neiztērētos KLP līdzekļus tām dalībvalstīm, kurām ir ievērojami zemāks tiešo maksājumu līmenis

Mēs ceram, ka Eiropas Parlaments, Komisija un Prezidentūra mobilizēs visus iespējamos pasākumus un resursus, lai to sasniegtu.

 


Joint request by Latvia, Estonia, Lithuania

on additional funding needs in relation to the modulation and new challenges in order to achieve agreement on the Common Agricultural Policy “Health check”

The issues of modulation and the new challenges are one of the major points in the CAP „Health check” discussions. We agree on the necessity to tackle the new challenges. Nevertheless, modulation in the way currently proposed in the draft proposal on direct support schemes is not an appropriate tool to address them.

The current proposal foresees that 100 per cent of the amounts resulting from modulation shall stay in the CAP budget of that Member state.

Therefore, to achieve the objectives of modulation for the sake of today’s objective policy needs such as the new challenges that EU agriculture is facing, we request that provision of additional rural development resources must be applied to the Member States which have a comparatively lower level of direct payments in comparison with the current rural development needs.

There are two possible ways how this could be achieved:

  • the resources derived from modulation must be to the largest possible extent redistributed among all Member States according to objective criteria but not the criteria of the first pillar of the CAP

    and/or

  • allocation of unused and unspent CAP funds for those Member States, which have a comparatively lower level of direct payments.

We expect that the European Parliament, the European Commission and the Presidency will mobilize all possible efforts and resources to this effect.


LATVIJAS DEKLARĀCIJA

Par Padomes secinājumiem par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Gatavojoties KLP reformas "veselības pārbaudei""

15351/07 AGRI 381 AGRISTR 21 AGRIORG 117

7150/08 AGRI 62 AGRISTR 8 AGRIORG 21

TIEŠO MAKSĀJUMU SADALES KRITĒRIJU PĀRSKATĪŠANA

Latvija uzskata, ka arī nākotnes KLP ir jābūt kā vienotai Eiropas Savienības politikai, bet vienlīdz svarīgi ir tas, ka tā ir ievērojami jāpārskata. Viens no galvenajiem šāda pārskata mērķiem ir savlaicīgi atrisināt jautājumu par jauniem un pamatotiem finanšu resursu sadales kritērijiem nākotnē, gan tiešajam atbalstam, gan lauku attīstībai. Šādam pārskatam būtu jānāk klajā krietni pirms tiek pārskatīta nākošā Finanšu perspektīva periodam pēc 2013.gada.

Līdz ar to Latvija uzsver savu jau iepriekš pausto stingro nostāju, ka ir nepieciešams noteikt jaunus un vienlīdzīgus maksājumu piešķiršanas noteikumus un kritērijus visām dalībvalstīm, kas atbilstu jaunajiem KLP izaicinājumiem un nodrošinātu vienlīdzību visu dalībvalstu starpā.

Latvijai nav pieņemama turpmāka maksājumu piešķiršana balstoties uz vēsturiskajiem sadales kritērijiem, jo tas neatbilst mērķim izveidot konkurētspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecību ES.

Ņemot vērā, ka tiešais atbalsts ir tieša dalībvalstu ekonomikas finansēšana no Kopienas budžeta, t.i., nav nepieciešams nedz nacionāls, nedz privāts līdzfinansējums, un ir ļoti svarīgi, lai šo maksājumu pamatā būtu stingri noteikti objektīvi to sadales kritēriji.

MODULĀCIJA

Latvija nav apmierināta nedz ar brīvprātīgās, nedz obligātās modulācijas principiem, t.i., ka 80 % modulācijas rezultātā iegūtā finansējuma tiek novirzīts attiecīgajām dalībvalstīm. Latvija uzskata, ka modulācijas rezultātā iegūtajam finansējumam ir jākalpo kā instrumentam, kas izlīdzina atšķirības starp Kopienas lauku reģioniem, un to būtu iespējams sasniegt izmantojot finanšu līdzekļu daļējas sadales kritērijus, kas balstīti uz reālām vajadzībām. Latvija stingri uzstāj, ka jebkura finanšu resursu palielināšana II pīlārā, kas radusies modulācijas rezultātā, nedrīkst būt pamats II pīlāra finanšu aprēķinam attiecīgām dalībvalstīm nākošajai Finanšu perspektīvai.

Latvija uzskata, ka finanšu līdzekļu modulācija starp I un II pīlāru skar plašāku finanšu jomas jautājumu loku nekā tikai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes kompetencē esošos jautājumus, līdz ar to, šis jautājums paralēli jāanalizē un par to jālemj gan Ekonomikas un finanšu ministru padomē, gan arī Eiropadomē, pārskatot kopējo ES budžetu un tā principus, kā arī jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros.