Kartupeļu nozare

Kartupeļu ražošana

Pēdējos 12 gadus kartupeļu stādījumu platībai ir tendence ik gadu samazināties. 2014. gadā tā bija 26 756 ha, par 2% mazāk nekā 2013. gadā un par 5% mazāk nekā 2012. gadā. Viens no iemesliem, kāpēc kartupeļu stādījumu platības ik gadu sarūk, ir tas, ka kartupeļi ir resursu ietilpīga kultūra, to audzēšanai nepieciešams liels degvielas un darbaspēka patēriņš. Viena hektāra kartupeļu izaudzēšanai un ražas novākšanai vidēji ir nepieciešami ap 200 litri dīzeļdegvielas, savukārt bez akcīzes dīzeļdegvielai ir pieejami tikai 100 litri. Kopējās platības sarūk arī tādēļ, ka mazie un vidējie kartupeļu audzētāji samazina platības, jo nav garantēta stabila produkcijas realizācija, un tie nespēj konkurēt tirgū ar maziem ražošanas apjomiem. Neskatoties uz to, ka kartupeļu platības samazinās, ražība un kopraža 2014. gadā ir attiecīgi palielinājusies par 4% un 2%, salīdzinot ar 2013. gadu (2.57.attēls).

2.57.attēls. Kartupeļu platības, kopraža un ražība Latvijā 2012.–2014. gadā
Avots: CSP

2014. gads kartupeļu audzēšanā raksturojams kā labas ražas gads. Jūlijā vairākos reģionos bija izteikts sausums un augusta beigās – septembra sākumā visā Latvijā bija pārmērīgs lietus, kas būtiski ietekmēja no pārmitriem laukiem novākto kartupeļu uzglabāšanas iespējas. Tāpat kā citus gadus, arī 2014. gadā bija vērojama kartupeļu lakstu puve, taču šī slimība kartupeļu audzētājiem būtiskus ražas zaudējumus neradīja.

Apkopojot 2.18.tabulā datus par kartupeļu stādījumu platībām pa reģioniem, redzams, ka platību ziņā 2014. gadā dominē divi reģioni – Zemgales reģions ar 8 765 ha un Pierīgas reģions ar 5 665 ha lielām platībām.

2.18.tabula

Kartupeļu platības un ražība reģionos 2012.-2014. gadā

Avots: CSP

Visaugstākā un stabilākā kartupeļu ražība pēdējo trīs gadu laikā, vidēji 212 cnt/ha pēc CSP datiem, ir Pierīgas reģionā. Viszemākā kartupeļu ražība šajā pašā laika periodā bijusi Latgales reģionā - vidēji 160 cnt/ha. Divas trešdaļas no kartupeļu kopražas 2014. gadā tika izaudzētas Zemgales un Latgales reģionā.

Kartupeļu pārstrāde

Latvijā ir divi lieli kartupeļu pārstrādes uzņēmumi, no kuriem SIA „Aloja Starkelsen” ražo kartupeļu cieti, bet a/s “Latfood” – kartupeļu čipsus.
Uzņēmums SIA „Aloja Starkelsen” papildus parastajai cietei ražo arī bioloģisko cieti, un ir viens no trim lielākajiem bioloģiskās cietes ražotājiem Eiropas Savienībā apjoma ziņā. Kartupeļu cietes ražošanā izmanto kartupeļu šķirnes ar augstu cietes saturu. Uzņēmuma SIA „Aloja Starkelsen” cietē pārstrādātais kartupeļu daudzums ar katru gadu mainās, 2014. gadā tas bija par 3 600 tonnām jeb 28% lielāks nekā iepriekšējā gadu.

2.19.tabula

Kartupeļu cietes ražošana 2012.-2014. gadā

Avots: CSP; SIA „Aloja Starkelsen”

Palielinoties pārstrādātajam kartupeļu daudzumam, proporcionāli palielinājās arī saražotais cietes daudzums. Saražotais kartupeļu cietes apjoms 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir palielinājies par 726 tonnām jeb 26%. Cietes saturs kartupeļos 2014. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vidēji par 1,3% zemāks (2.19.tabula). Vidējais cietes satura samazinājums izskaidrojams ar to, ka cietes pārstrādei tika nodoti čipsu ražošanai paredzēto kartupeļu pārpalikuma apjomi, kuru cietes saturs ir zemāks, nekā cietes pārstrādei paredzēto kartupeļu šķirnēm.

Pēc 2.20.tabulas datiem, Latvijā 2014. gadā ar cietes kartupeļu audzēšanu nodarbojās 64 audzētāji, kas ir par trim audzētāju mazāk nekā 2013. gadā. Cietes kartupeļu kopējā platība 2013. gadā bija 494 hektāri, tai skaitā aptuveni 224 hektāru bija bioloģiski audzētas kartupeļu platības, kas ir par 65 hektāriem vairāk nekā 2013. gadā.  Vidējā cietes kartupeļu ražība 2014. gadā bija augsta – 26.4 tonnas no hektāra, par 6,4 tonnām augstāka nekā iepriekšējā gadā. Kartupeļu ražība ir atkarīga no daudziem faktoriem. Kā galvenos var minēt sēklas kvalitāti un agroklimatiskos apstākļus aktīvajā kartupeļu augšanas laikā. Kartupeļu ražu ietekmē arī slimību un kaitēkļu invāzija un mēslošanas līdzekļu pielietojums. Likumsakarīgi, ka bioloģiski audzētajiem kartupeļiem ir zemāka ražība salīdzinājumā ar kartupeļiem, kas audzēti ar integrētās audzēšanas metodi.

2.20.tabula

Cietes kartupeļu audzēšana Latvijā 2012.-2014. gadā

Avots: SIA „Aloja Starkelsen”

Akciju sabiedrība “Latfood” 2014. gadā pieņēma 14.4 tūkstošus tonnu speciāli „Ādažu čipsu” ražošanai audzētu kartupeļu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2013. gadā. Kartupeļi čipsu ražošanai tiek audzēti 524 ha lielā platībā. Pateicoties labai kartupeļu ražai, 2014. gadā tika iepirkts lielākais kartupeļu daudzums uzņēmuma vēsturē, un sekmīgai produkcijas realizācijai Latvijā un eksporta tirgos tika kāpināts uzņēmuma ražošanas apjoms.

2.21.tabula

Kartupeļu audzētāju saimniecību skaits, kopējā platība un izaudzētais kartupeļu apjoms čipsu ražošanai 2012. - 2014. gadā

Avots: SIA „ Latfood”

Uzņēmums “Latfood” 2014. gadā bija noslēdzis piegādes līgumus ar 20 saimniecībām. Par katru šķirni tiek slēgts atsevišķs piegādes līgums, jo audzētā šķirne ietekmē audzēšanas prasības un iepirkuma cenu. Kartupeļu šķirnes, kuras uzņēmums “Latfood” iepērk čipsu ražošanai, ir Lady Claire – 33%, Saturna – 16%, Marlen – 21%, Lady Rosetta – 3%, Bonus – 6%, Verdi – 12% un citas šķirnes – 9%. Kartupeļu kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija apmierinoša.

Ārējā tirdzniecība

Pārskata periodā no 2012. gada līdz 2014. gadam kartupeļu importam bija tendence ik gadu pieaugt. Kartupeļu imports 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājies par 23%, sasniedzot 2,66 milj. EUR (2.58.attēls). Kartupeļus Latvijā 2014. gadā galvenokārt importēja no ES valstīm (99,9% no kopējās kartupeļu importa vērtības), no trešajām valstīm tika importēts niecīgs kartupeļu daudzums.

Kartupeļu eksports 2014. gadā piedzīvoja samazinājumu 0,19 milj. EUR apmērā jeb par 16% mazāk nekā 2013. gadā (2.58.attēls). Nozīmīgākās eksporta galamērķa valstis bija ES valstis - 78% no kopējā kartupeļu eksporta tika realizēti ES iekšējā tirgū.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, samazinājās kartupeļu importa un eksporta cena – attiecīgi par 46% un 11%.

58.attēls. Kartupeļu (izņemot sēklas kartupeļus) imports un eksports Latvijā 2012.–2014. gadā
Avots: ZM pēc Eurostat