Latvijā lauku ainavā atrodams bagātīgs kultūras mantojums, kas liecina par tautas senvēsturi un saimniekošanas tradīcijām. Liela daļa dažādu mūsu vēstures mantojuma objektu joprojām nav apzināta un arī aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstos ietvertajiem objektiem ne vienmēr ir zināma precīza atrašanās vieta, līdz ar to sa mazinot iespēju tos aizsargāt.
  
  
Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centrs (RMK www.rmk.ee ), Valsts meža dienests (VMD) un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR www.biosfera.lv ) programmas „Igaunijas – Latvijas programma 2007-2013” (vairāk par programmu www.estlat.eu) ietvaros ir uzsākuši kopīgu projektu, lai apzinātu un veicinātu kultūras mantojuma saglabāšanu lauku ainavā, īpašu uzmanību pievēršot mežiem. Projekta nosaukums „Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā” (Unknown cultural heritage values in common natural and cultural space”). Turpmāk lietots saīsinājums „Kultūras mantojums”.

Projekta laikā plānots izstrādāt un aprobēt speciālu metodiku kultūras mantojuma identifikācijai, veikt inventarizāciju 4 Ziemeļlatvijas rajonos (Limbaži, Valka, Valmiera, Alūksne) un iegūto informāciju ietvert datu bāzē, kuru varētu izmantot gan iedzīvotāji, gan valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības. Paralēli inventarizācijai plānots veikt iedzīvotāju apmācību un izglītošanu par kultūras mantojuma apzināšanu, nozīmi un izmantošanu tūrisma infrastruktūras attīstībai, kā arī izdot informatīvos materiālus par inventarizācijas rezultātiem.

Jaunumi

Projekta ietvaros notiek ne tikai kultūras mantojuma apzināšana, bet arī atbilstošu apsaimniekošanas metožu ieteikumu izstrāde. Tādēļ 13. un 14. jūlijā Zvārtavas pilī norisinājās seminārs meža biotopu ekspertiem, kura ietvaros tika nolasītas 5 lekcijas, notika darbs grupās un ekskursija uz Igauniju, lai iepazītos ar projekta sadarbības partneru veidoto demonstrācijas taku par neapzināto kultūras mantojumu Igaunijas mežos.

Pirmajā dienā semināra dalībnieki tika iepazīstināti gan ar ainavas vēstures veidošanos un prasmēm to lasīt (A. Zariņa, LU ĢZZF), gan cilvēka darbības izraisītām izmaiņām meža ainavā (M. Lūkins, LU ĢZZF).

Arī vietvārdiem ir liela nozīme ainavas lasīšanā, tādēļ S. Zirne (VKPAI) iepazīstināja ar mutvārdu tradīcijas un arheoloģijas saistību, jo tā kalpo par nozīmīgu instrumentu arheoloģisko pieminekļu apzināšanā.

Savukārt A. Opmanis iepazīstināja ar Dabas retumu krātuvi, bet A. Grīnbergs – ar Latvijas Petroglifu centru. Abu nevalstisko organizāciju mērķi un darbības principi ir līdzīgi - apkopot ziņas par Latvijas dabas pieminekļiem (kokiem, atsegumiem, avotiem, akmeņiem, petroglifiem klintīs un akmeņos), kā arī citiem ģeoloģiskiem objektiem kā kultūras mantojuma vietām.

Dalībniekiem tika prezentēti arī projekta pirmie rezultāti (S. Ikauniece, VMD), kas iegūti pēc inventarizācijas veikšanas 25% no kopējās teritorijas.

Pēc informatīvām lekcijām semināra dalībnieki darbojās grupās, diskutēja un izteica priekšlikumus, kā pēc iespējas labāk apsaimniekot kultūras mantojuma objektus, vienlaicīgi nekaitējot vietējām sugām, biotopiem un ainavai kopumā.

Otrā dienā notika ekskursija uz Igauniju. Dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta sadarbības partnera Igaunijas mežu apsaimniekošanas centra (RMK) veidoto demonstrācijas objektu - taku par neapzināto kultūras mantojumu Harglas apkārtnes mežos. Ekskursija sākās ar krusta koku meža iepazīšanu Harglas apkārtnē. Mežs ar stumbros iegrieztiem krustiem stiepjas 1,5 – 2 km garumā, ietverot 160 – 180 kokus.  Šāda tradīcija iegriezt krustu kokā, izvadot mirušo uz kapiem, ir sastopama arī Latvijā.

Interesanti bija apskatīt pirms vairākiem gadu desmitiem veiktos eksperimentālos stādījumus mežaudzēs, kas šodien kalpo par uzskatāmiem piemēriem   mežu apsaimniekošana vēsturei. Piemēram, pirms 50 gadiem ierīkots lapegļu stādījums uzskatāmi parāda, ka introducētiem kokiem skaitliskā mazākumā audzē ir zemāka konkurētspēja, salīdzinot ar vietējām sugām. Tika rādīti arī bērzu stādījumi (11 000 stādu uz ha) ceļa malās sausā priežu mežā, kas kalpo kā uguns aizsargvalnis. Šādus stādījumus ierīkoja vietās ar augstu ugunsbīstamību, un tādi ir sastopami arī Latvijā Ķemeru nacionālajā parkā. Interesanti bija apskatīt tā saukto Igaunijas kronas mežu (22,5 ha), kas kalpoja par Igaunijas nacionālās valūtas - kronas segumu pēc neatkarības atjaunošanas. Tika apskatīts arī vecs akmens tilts, Lepras ceļš, pa kuru vesta pārtika lepras slimniekiem uz purva salu, u.c.

Viens no interesantākajiem objektiem bija atjaunotā terpentīna ražotne,  bet no triangulācijas punkta skatu torņa pavērās fantastisks skats uz Melnupes (Mustjogi) palieņu pļavām.

Pēc projekta beigām visiem interesentiem gan no Latvijas, gan Igaunijas būs iespēja apmeklēt šos objektus, kad būs pabeigta takas labiekārtošana un pie daudziem objektiem būs izvietotas zīmes un norādnes.

Lasīt vairāk...